Nanotehnoloģiju neredzamie riski
Ar nanotehnoloģiju mēs ikdienas dzīvē saskaramies daudzos izstrādājumos un lietojumos. Lai gan ir pierādīts, ka daži ražoti nanomateriāli (1) apdraud veselību un vidi, tos izmanto pārtikā, kosmētikā, audumos, krāsās, sporta precēs, elektronikā, mazgāšanas līdzekļos un daudzos veselības un sporta izstrādājumos. Tie atrodami arī daudzās darbavietās. Pašlaik minēti vairāk nekā 1000 patēriņa izstrādājumi, ko ražo vairāk nekā 500 uzņēmumu 30 valstīs. 300 000–400 000 darbu Eiropas Savienībā ir tieši saistīti ar nanotehnoloģiju, un darbības ar ražotiem nanomateriāliem tiek veiktas daudz vairāk darbavietās tālākos piegādes ķēdes posmos; 75 % no tām ir mazi un vidēji uzņēmumi.
Pārskatot aktuālos pētījumus par šo tēmu, EU-OSHA konstatēja, ka šādu materiālu radīto potenciālo risku paziņošana nav pietiekama — vairums eiropiešu (54 %) pat nezina, kas ir nanotehnoloģija. Informētības līmenis ir zems pat darbavietās, kur izmanto ražotus nanomateriālus. Piemēram, 75 % būvniecības nozares darba devēju un darbinieku nezina, ka strādā ar nanomateriāliem.
Dažas iniciatīvas ar mērķi informēt par ražotu nanomateriālu radītajiem riskiem un to pārvaldību (lai gan ne vienmēr paredzētas darbavietām) ir — piemēram, lielu ražotāju vai dažu arodbiedrību ierosinātas, valsts līmeņa dialoga ietvaros dažās dalībvalstīs, kā arī Eiropas līmenī ar Eiropas Komisijas paziņošanas ceļveža starpniecību.
Taču darba šajā jomā vēl ir ļoti daudz (vēlams to veikt kopā politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, valstu darba drošības un veselības aizsardzības iestādēm, valstu veselības aizsardzības aģentūrām, nozares apvienībām utt.), jo nepietiekama risku paziņošana var radīt neskaidrības un nepamatotas bailes vai risku nepietiekamu novērtēšanu, kā rezultātā riski netiek atbilstoši novērsti un kontrolēti. Risku paziņošanas stratēģijām jāpalīdz darba devējiem pieņemt apzinātus lēmumus par savām darbavietām un ieviest atbilstīgus novēršanas pasākumus, kā arī jānodrošina iespēja atsevišķiem darbiniekiem pašiem kontrolēt savu situāciju, lai pasargātu sevi no riskiem.
EU-OSHA ir izstrādājusi tiešsaistes datubāzi, kurā iekļauti uzņēmumu labas prakses paraugi attiecībā uz ražotu nanomateriālu pārvaldību darbavietā; datubāzē iekļauti paraugi no astoņām dalībvalstīm un dažādām nozarēm, piemēram, tekstilrūpniecības, būvniecības un medicīnas izstrādājumu nozarēm. Turpmākais darbs šajā jomā ietver tāda tīmekļa resursa un īsa un praktiska informatīvā materiāla izstrādi, kas veltīts nanomateriālu riska pārvaldības instrumentiem un nanomateriālu riska pārvaldībai apkopes darbos, būvniecībā un veselības aprūpē.
(1) Nanotehnoloģija ietver manipulācijas ar materiāliem ļoti mazā mērogā (nanometru mērogā, proti, izmēros, kas 10 000 reižu mazāki par cilvēka mata diametru). Nanomateriāls ir dabisks, kā blakusprodukts radies vai rūpnieciski ražots materiāls, kas satur nesaistītas, aglomerācijās vai sakopojumos esošas daļiņas, ja ģeometrisko izmēru skaitliskajā sadalījumā vismaz 50 % daļiņu kāds no izmēriem ir diapazonā no 1 nm līdz 100 nm (Komisijas 2011. gada 18. oktobra Ieteikums par nanomateriālu definīciju (2011/696/ES)).
