Vardarbība skolā un kā no tās izvairīties

Redakcija 2010-09-09 18:27

Savstarpējās attiecībās gan ar draugiem, gan skolasbiedriem Tevi var skart daudzas problēmas. Viena no tām ir vardarbība, un mūsdienās no tās aizbēgt laikam neizdosies. Tādēļ ir jādomā, kā to novērst. Sevis paša labā. NEVIENS nav pelnījis, lai viņam darītu pāri. NEKAD.
Diemžēl skola ir viena no izplatītākajām vietām, kur bērni, jaunieši cieš no vardarbības. Tā var būt tualete, kur neviens pieaugušais to neredz, sporta laukums, klase un tamlīdzīgi. Pētījumos ir pierādīts, ka vardarbībai visbiežāk tiek pakļauti jaunieši, kuri nav tik spēcīgi kā varmākas. Bieži tie ir jaunieši, kuri atšķiras no pārējiem, kuri ir savādāki. Ja izjūti skolā pret sevi negatīvas darbības skolā no vienaudžiem vai skolotājiem, tad izlasi par vardarbību skolā un kā no tā izvairīties.

Tiek uzskatīts, ka skolēns cieš no vardarbības tad, ja viņš ir atkārtoti un laika gaitā pakļauts negatīvām darbībām un attieksmēm no viena vai vairāku skolēnu vai skolotāju puses.

Vardarbība ir tīša uzvedība ar nolūku sāpināt otru.

Vardarbība var ietver sevī vairākas formas:
Fiziska vardarbība (grūšana, sišana, spārdīšana un citas darbības, kas saistītas ar spēka pielietošanu pret otru).

Emocionāla vardarbība (apsaukāšana, ņirgāšanās, pazemošana, aizskaroša izturēšanās, ignorēšana, iebiedēšana utml). Emocionāla vardarbība var izpausties ar vārdiem, īsziņām, zīmītēm, draudu vēstulēm, e-pastu utml.).

Seksuāla vardarbība (otra aizskaršana intīmās vietās, kad otrs. to nevēlas, iesaistīšana seksuālās darbībās un tiešos seksuālos kontaktos, kā arī apsaukšana izmantojot seksuālas nozīmes vārdus)

Vardarbībā iesaistītās personas:
Varmāka- cilvēks, kurš izturas vardarbīgi. Upuris- cilvēks, pret kuru tiek vērsta vardarbība. Upuris bieži jūtas bezspēcīgs kaut ko mainīt. Klusējošais vairākums- cilvēki, kuri ir vardarbības liecinieki, bet neko nedara, lai to pārtrauktu. Bieži jaunieši baidās vērsties pret vardarbību, jo domā, ka sekos atriebība.

Kāpēc jaunieši izturas vardarbīgi pret citiem:
Viņiem ir savas problēmas- viņi jūtas noskumuši vai dusmīgi par to, kas notiek viņu pašu dzīvē, un skola vai tās apkārtne ir vieta, kur viņi izlādē savas negatīvās emocijas. Iespējams viņi paši cieš no vecāku, vienaudžu vai citu līdzcilvēku vardarbības. Viņiem ir bail, ka paši būs tie, kurus izsmies vai sitīs, tādēļ viņi to dara pirmie. Daudziem cilvēkiem, kuri izturas vardarbīgi, ir zems pašvērtējums un, liekot citiem baidīties no viņiem, ir iespēja celt pašapziņu.

Vardarbības sekas:
Fiziskās sekas: izmaiņas fiziskajā veselībā- sāpes, ievainojumi, brūces, slikta dūša utml. Uzvedības sekas: agresivitāte, mazkustīgums, vēlēšanās ievainot sevi, vai citus utml. Psiholoģiskās sekas: zems pašvērtējums, trauksme, bailes, vientulība, neuzticēšanās, vainas sajūta utml. Sociālās sekas: grūtības veidot attiecības, neuzticēšanās, tendence izolēties no sociāliem kontaktiem, grūtības iekļauties kolektīvā. Kognitīvās sekas: izmaiņas domāšanā, atmiņas, uzmanības un uztveres procesos- grūtības koncentrēties, zūd interese par lietām, pasliktinās sekmes mācībās.

Iegaumē:

Ja attiecībās kaut reizi parādās vardarbība un tā netiek pārrunāta un atklāta, tā turpināsies un pieaugs pat tad, ja visādi citādi otra pusīte liksies īsts eņģelis.

Tas nav normāli, ja cilvēks izturas vardarbīgi savstarpējās attiecībās.

Varmāka parasti noliedz vardarbības faktu vai arī saka, ka tas nav bijis nekas sevišķs.

Varmāka parasti notikušajā vaino upuri, citus cilvēkus un apkārtējo situāciju.

Vardarbīga rīcība nenotiek tāpēc, ka varmāka nav sevi kontrolējis. Tā ir viņa paša izvēle- rīkoties vardarbīgi.

Varmāka var būt tik simpātiski un pievilcīgi cilvēki, ka no malas nav iespējams pateikt, ka viņu uzvedība var būt vardarbīga.

Noklusējot par pāridarījumiem, tiek stiprināta uzbrucēja varas apziņa- viņš saņem iedrošinājumu turpināt iesākto.

Neviens nav pelnījis, lai viņam darītu pāri, un to nedrīkst atstāt bez ievērības.