Kā veidojas degvielas cena?
Izskanējuši daudzi jautājumi par to, kā veidojas degvielas cena un kas to nosaka. Šobrīd cenu izmaiņas, to pieaugumu diktē notikumi pasaulē, kurus mazumtirgotāji nedz Latvijā, nedz citviet Eiropā ietekmēt nevar. Taču kopumā cenas veidošanos būtiski ietekmē arī valstī noteiktie nodokļi, kas veido jau gandrīz pusi no viena litra cenas.
Publicējam atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem/komentāriem par to, kā veidojas degvielas cenas. Atbild Kaspars Skrābāns, SIA „Latvija Statoil” Degvielas kategorijas vadītājs.
Degvielas cenas Latvijā ir kā Eiropā, kamēr pirktspēja ne tuvu nav kā Eiropā.
K. Skrābāns:
Diemžēl pirktspēja Latvijā degvielas cenas ietekmēt nevar. Vairāk nekā 90% no degvielas litra cenas Latvijā veido degvielas iepirkuma cena biržā un valstī noteiktie nodokļi. Ne vienu, ne otru degvielas mazumtirgotāji ietekmēt nevar. Visi mazumtirgotāji, arī tie, kuru īpašnieki ir saistīti ar naftas ieguvi, degvielu iepērk brīvā tirgū par pasaules cenām. Tāpēc degvielas cenas Latvijā un citviet Eiropā mainās vienlaicīgi. Salīdzinājumam var minēt dārgmetālu, piemēram, zeltu, kura cena arī tiek noteikta biržā. Arī zelta cena Latvijā ir tieši tāda pati kā citās Eiropas valstīs un citviet pasaulē, un tā nav zemāka dēļ mūsu iedzīvotāju zemās pirktspējas.
Degvielas iepirkuma izmaksas veido mazāk kā pusi no kopējās degvielas cenas Latvijā. Lielāko cenas īpatsvaru veido nodokļi - akcīze un PVN. Katrā valstī nodokļu slogs degvielai ir atšķirīgs. Tāpēc, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā degvielas cenas ir vienas no viszemākajām Eiropā.
Kad cenas pasaulē kāpj, cenas kāpj arī šeit. Bet, kad cenas pasaulē krīt, šeit, nezin kāpēc, cenas nekrīt.
K. Skrābāns:
Latvijā degvielas cenas mazumtirdzniecībā seko izmaiņām pasaules tirgū gan paaugstinoties, gan samazinoties. Taču, ja pasaules cenas biržās mainās burtiski pa minūtēm, tad Latvijā tās gan palielinās, gan samazinās tad, ja izmaiņas pasaules cenās ir salīdzinoši noturīgas (ilgāk kā pāris stundas vai pāris dienas).
Iemesli, kāpēc Latvijā valda šķietamība, ka cenas biežāk palielinās, bet retāk samazinās, pamatā ir trīs:
1. degvielas produktu cenas biržās mainās katru dienu pa minūtēm. Taču ilgākā laika posmā, piemēram, gada laikā, valda likumsakarība - ikviens kāpums ir augstāks par iepriekšējo, bet ikviens kritums ir mazāks par iepriekšējo. Rezultātā cenas līkne ir augoša;
2. sabiedrība un mediji biežāk ievēro cenu kāpumu, nevis kritumu;
3. sekojot izmaiņām, uzmanība tiek fokusēta uz naftas, vai degvielas cenām biržā, bet netiek ņemts vērā ASV dolāra kurss. Visi norēķini par degvielu notiek dolāros, tāpēc tam ir būtiska ietekme uz cenām latos. Tāpēc, piemēram, dolāra kursa pieaugums var izlīdzināt degvielas cenu kritumu biržā, un cena Latvijā palikt nemainīga.
Naftas cenas krītas! - Tad jau benzīns arī kļūs lētāks? - Benzīns nē. - Kāpēc? - Nezinu, pie mums to laikam netaisa no naftas... "
K. Skrābāns:
Latvijā neražo ne benzīnu, ne dīzeļdegvielu. Nosakot cenu degvielai Latvijā, jēlnaftas cena aprēķinos netiek izmantota. Fosilo degvielu Latvijā pilnībā importē par pasaules cenām. Un pasaulē gan nafta, gan degviela - katra ir biržas prece un to cenas biržās tiek kotētas atsevišķi. Tāpēc naftas, kā izejvielas, cena ir tikai viens no degvielas cenu ietekmējošajiem faktoriem. Citi tikpat svarīgi faktori ir pieprasījuma-piedāvājuma attiecība, sociāl-politiskā situācija, klimatiskie apstākļi pasaulē un daudzi citi.
Taču daļa taisnības komentārā ir! Vēl dažus gadus atpakaļ naftas cenas mainījās tik ievērojami, ka nomāca pārējos faktorus un ievērojami sadārdzināja degvielas cenas.
Degvielas tirgotājiem nav veselīgas konkurences, bet ir vienošanās par cenām. Pierādījums tam ir konstantā starpība starp dažādu tirgotāju cenām.
K. Skrābāns:
Konkurence Latvijā un citās Baltijas valstīs ir lielāka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Eiropā faktiski vairs nav mazo tirgotāju un valstī dominē 4 - 5 degvielas tirgotāji, kuru tīkli nosedz visu valsti. Latvijā joprojām darbojas vairāki desmiti mazo tirgotāju, kuri sekmīgi konkurē tirgū. Savukārt cenu atšķirības nosaka tirgotāja profils – pilna servisa vai automātiskās degvielas uzpildes stacijas, degvielas kvalitāte un tai pievienotās īpašās piedevas, kā arī serviss, ko katrs tirgotājs saviem klientiem sniedz.
Vai tiešām degvielas tirgotāju peļņa ir neadekvāta?
K.Skrābāns:
Iespējams, šādu viedokli vairo degvielas tirgotāju apgrozījums daudzu miljonu apmērā un lielais nomaksāto nodokļu apjoms. Jā, apgrozījums ir liels un nomaksātie nodokļi arī, savukārt peļņa degvielas mazumtirdzniecības nozarē, salīdzinot ar apgrozījumu, ir robežās no 0,5 līdz 2%, atkarībā no tirgotāja. Salīdzinājumam: telekomunikāciju nozarē peļņas attiecība pret apgrozījumu nereti sasniedz 20% un vairāk.
Katrs degvielas mazumtirgotājs būtu ieinteresēts tirgot lētāku degvielu. Tad iedzīvotāji vairāk pārvietotos ar savu auto un tirgotāji pārdotu vairāk degvielas. Taču vairāk nekā 90% no cenas veido degvielas iepirkums par pasaules cenām un Latvijas nodokļi. Atlikums ir degvielas tirgotāja ienākumi, no kuriem jāsedz visas izmaksas. Tostarp degvielas glabāšana un piegāde, staciju un termināļu uzturēšanu, drošības prasības, algas un investīcijas gan attīstībā, gan staciju uzturēšanā. Tostarp „Latvija Statoil” īsteno virkni sociālo atbildīgu projektu, palīdzot gan vides un izglītības, gan labdarības projektiem.
[+] [-]