Vai atkritumu dedzināšana ugunskurā kļuvusi par Jāņu tradīciju?
Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem, kad kopā sanāk radi, draugi, kaimiņi, tuvāki un tālāki līgotāji. Lielākajai daļai iedzīvotāju Jāņi un Līgo svētki ir nozīmīgi svētki un jau laicīgi iedzīvotāji domā un plāno, kur un kā aizvadīs svētkus un brīvdienas un, ko cels galdā. Kā Latvijā Jāņi un Līgo tiks svinēti šogad, pētīja SIA Zaļā josta, aptaujājot iedzīvotājus par svētku svinēšanas iecerēm, noskaidrojot, bez kā nav iedomājami īsti Līgosvētki un atgādinot, kādēļ ir veselībai bīstami Jāņu ugunskurā dedzināt sadzīves atkritumus.
Lielākā daļa jeb 62% aptaujāto Jāņus plāno svinēt draugu lokā pie dabas, atklāja SIA Zaļā josta, aptaujājot iedzīvotājus par Jāņu svinēšanas plāniem šogad. 4% aptaujāto norādījuši, ka svētkus pavadīs kādā publiskā pasākumā, bet 3% garās brīvdienas iecerējuši izmantot, dodoties ārvalstu ceļojumā. 14% aptaujāto lēmuma pieņemšanu par to, kur svinēt Jāņus, ir atlikuši uz pēdējo brīdi un norāda, ka pagaidām viņiem vēl nav skaidrs, kur tiks sagaidīti vasaras saulgrieži. 11% norādījuši, ka Jāņus nesvin.
Tradicionāli noteiktos svētkos galdā pieņemts celt noteiktus ēdienus. Lieldienās galvenais ēdiens un svētku simbols ir ola, Jāņos siers un alus, Ziemassvētkos cūkas smeceris, zirņi u.c. tradicionāli ēdieni. Agrāk liela nozīme svētku mielasta izvēlei bija dažādām mitoloģiskās tradīcijām, taču šodien reti kurš par tām zina izstāstīt. Zaļā josta noskaidroja, ka šogad Līgo svētku galdā visbiežāk tiks celts Jāņu siers, alus un cepšanai paredzēta gaļa. Bez tradicionālā Jāņu siera savu svētku galdu nespēj iedomāties 71% aptaujāto, tomēr 61% šādu pat viedokli pauduši par alu un cepšanai un grilēšanai paredzēto gaļu. Aptuveni trešdaļai, 32% līgotāju galdā būs celti arī pīrāgi, bet aptuveni tikpat bieži (31%) mielasts tiks papildināts ar svaigiem augļiem un dārzeņiem.
Jāņu sieru, kā galveno svētku cienastu min iedzīvotāji vecumā pēc 40 gadiem – 77% vecuma grupā 40-49 gadi un pat 88% vecumā pēc 50 gadiem, kā arī latviešu tautības pārstāvji (76%). Savukārt pīrāgus kā neatņemamu svētku mielasta sastāvdaļu biežāk uzsver Latvijas laukos dzīvojošie (38%) un latvieši (43%), kamēr krievu un citu tautību pārstāvji svētku mielastu biežāk nespēj iedomāties bez cepšanai paredzētas gaļas (75%).
Senie latvieši svētku mielastu tāpat kā ikdienas maltītes gatavoja pašrocīgi, galdā ceļot ēdienus, kas bija vieglāk pieejami un atrodami piemājas saimniecībās, turklāt šāda gatavošanās svētkiem bija puse no svētku sajūtas. Mūsdienās pašu gatavoti svēktu ēdieni vairs nav izplatīta parādība - tikai piektā daļa jeb 19% aptaujāto Līgo svinētāju svētku galdā ir iecerējuši celt pašu gatavotu mielastu. Vairums respondentu jeb 62% atzīst, ka paši gatavos tikai daļu no svētku galdā liekamā ēdiena, bet pārējo – iegādāsies kā gatavu produkciju veikalā. Tikai veikalā pirkti gardumi, visticamāk, būs atrodami 9% līgotāju svētku galdā.
“Tā kā lielākā daļa respondentu svētkus pavadīs līgojot pie dabas, līdzi ņemot ievērojamu daudzumu iepirkumu, bažas rada jautājums par vides piesārņojumu un līgošanas vietas sakopšanu pēc svētkiem. Tikai nepilna desmitā daļa jeb 9% līgotāju atzīst, ka svētku gaitā radušos atkritumus šķiro un nodod otrreizējai pārstrādei. Absolūti lielākā daļa, 81% aptaujāto, tos kā ierasts izmet atkritumu urnā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem. 22% norādījuši, ka svētku laikā radušos atkritumus mēdz sadedzināt ugunskurā,” pētījumu komentē Jānis Lapsa, SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs.
Jānis Lapsa atzīmē, ka nereti jaukais rituāls, Jāņu ugunskura kuršana, tiek izbojāts un kļūst par vietu, kur atbrīvoties no atkritumiem, kas radušies svētku maltītes baudīšanas laikā.
Zaļā josta aicina atcerēties, ka atkritumu dedzināšana Jāņu ugunskurā, apdraud un nodara kaitējumu cilvēka veselībai, ieelpojot kaitīgus ķīmiskus savienojumus, un aicina līgotājus nemest ugunskurā atkritumus, plastmasas iepakojumus vai citus videi kaitīgus plastmasas, gumijas vai citu sintētisko šķiedru izstrādājumus. Dodoties iepirkt visu nepieciešamo svētku mielastam, mūsu iepirkumu grozos nonāk ļoti liels daudzums produktu, kas fasēti un iesaiņoti polivinilhlorīda (PVC) plēvītēs. Šis šķietami nevainīgais materiāls sadeg tikai ļoti augstā temperatūrā, kas mērāma virs 1000 grādiem, taču ugunskura temperatūra ir vien 300 - 400 grādi. PVC materiālam nepilnīgi sadaloties, gaisā izplatās ļoti kaitīgi hlorsavienojumi un dioksīns, ko ieelpojot nodarām pāri gan savai veselībai, gan apkārtējai videi, piesārņojot gaisu, ko paši elpojam.
“Ja ugunskurā dedzināti atkritumi, gaļu cept tajā vairs nedrīkst, jo kaitīgos savienojumus, kas turpina izdalīties no uguskura, apēdam līdz ar gaļu,” stāsta Jānis Lapsa, “turklāt šīs kaitīgās vielas pieder pie noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kas nogulsnējas uz augsnes, līdz ar lietus ūdeņiem nonāk gruntsūdeņos, radot piesārņojumu, kas apdraud vidi un cilvēku vēl vairākus gadus. Galarezultātā noturīgie organiskie piesārņojumi nonāk cilvēka organismā caur augiem, ko ievācam lietošanai uzturā. Tāpēc aicinu kurt gaišu ugunskuru, nemest tajā visu, kas pa rokai, aiztaupot kaitējumu savai un citu veselībai un dzīvajai dabai.”
2011.gada jūnija aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 respondenti no visas Latvijas.
