GPS kā līdzekļu ekonomijas instruments
Pārveidojot un attīstot visiem labi zināmo parunu par atkārtošanas un zināšanu tuvo radniecību, varētu improvizēt, ka kontrole ir disciplīnas māte, savukārt GPS jeb Globālās pozicionēšanas sistēma varētu būt viena no neskaitāmajām disciplīnas meitām. Pie kam gan kontrole, gan disciplīna ir cieši saistītas ar valstī īstenoto optimizāciju un konsolidāciju. Tātad visi no vienas cilmes koka.
Tik tiešām GPS izmatošana valsts un pašvaldību dienesta transporta maršrutu kontrolē būtu pietiekami efektīva, domājot par līdzekļu ekonomiju un dienesta transporta nelietderīgu izmantošanu. Joprojām ir un būs daudzas un dažādas ministriju un pašvaldību pārraudzībā esošas organizācijas, pārvaldes, aģentūras un departamenti, kuri izmanto dienesta transportu. Ja domājam par līdzekļu ekonomiju šajās institūcijās, tad nav šaubu, ka GPS ierīču uzstādīšanā ieguldītie līdzekļi atmaksātos dažu mēnešu laikā, jo darbinieki pašdisciplinētos, samazinātos izbraukumu apjoms, tātad arī degvielas un amortizācijas izdevumi, kopumā tiktu atvieglota satiksme, kas rosinātu ekonomiju un, protams, mazinātos vides piesārņojums. Tomēr, ja kāds pats nebūtu pietiekami disciplinēts un darba komandējumam no Rīgas uz Daugavpili degvielu pildītu Jelgavā, tad šādas „novirzes” maršrutā būtu grūti pamatot. Svarīgi, lai dažādo valsts un pašvaldību institūciju spēkrati tiktu aprīkoti ar GPS ierīcēm centralizēti, balstoties uz vienu, kopēju iepirkumu, kas, godīgi īstenots, būtu ekonomiski izdevīgs un tā ieguldījumu cīņā pret izšķērdību varētu sajust visai drīz.
Jābūt objektīviem, neskatoties uz amatpersonu pūliņiem un dažādām iekasēšanas modifikācijām, dienesta auto nodoklis vēl nav īsti iedzīvojies Latvijas finanšu sistēmā un iecerēto ieguvumu valsts budžetam nesniedz. To apliecina pieejamā informācija, ka no šogad plānotajiem 12 miljoniem latu līdz augusta sākumam valsts ieguvusi vien 3 dienesta nodokļa miljonus. Tādejādi jāpanāk mazāki tēriņi tur, kur tas ir acīmredzami iespējams, labticīgajam sabiedrības vairākumam nekaitīgi un veicina satiksmes ilgtspējību mūsu valstī. GPS organizēs, kā arī liks nopietnāk pārdomāt izbrauciena ar dienesta auto pamatojumu. Atcerēsimies, ka Skandināvijas valstīs par nepamatotu dienesta auto izmantošanu atkāpjas augsta līmeņa amatpersonas.
Autoklubam LAMB ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
Juris Zvirbulis, Autokluba LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis.
