Vai Rīga ir neizmantoto iespēju zeme?
Autoklubs LAMB jau vairakkārt ir pievērsis uzmanību kopējai Eiropas pilsētu tendencei – mēģinājumiem arvien aktīvāk pārsēdināt pilsētas autovadītājus sabiedriskajā transportā. Tam jānotiek piedāvājot rīdziniekiem arvien izdevīgākas iespējas, lai sabiedriskais transports tiktu izvēlēts brīvprātīgi, vienlīdzīgas konkurences, nevis administratīvu uzstādījumu rezultātā. Viens no tādiem mēģinājumiem ir bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanas ieviešana, kas arvien aktīvāk tiek apspriesta Rīgā un nākamgad tiek solīta Tallinā.
Savukārt Vācijas pilsētā Leipcigā šonedēļ tiek īstenots eksperiments, kura ietvaros autovadītājs, uzrādot automašīnas reģistrācijas apliecību, saņem īpašu zaļo karti, ar kuru viņš un vēl tikpat cilvēku, cik vietu reģistrētajā automašīnā, līdz nedēļas beigām var braukt sabiedriskajā transportā bez maksas.
Vērojot šīs tendences, neizprotama ir pilsētas vilcienu sliežu tīkla nepilnvērtīga neizmantošana Rīgas iedzīvotāju interesēs. Labi zināms, ka ES lielākajās pilsētās vilciens ir sabiedriskā transporta būtiska artērija. Diemžēl valsts institūcijas kā Satiksmes ministrija un „Pasažieru vilciens” dzīvo savu dzīvi, bet Rīgas dome un „Rīgas satiksme” savu, no kā cietēji ir rīdzinieki. Piemēram, ceļš ar automašīnu no Imantas uz Ķengaragu var būt visai ilgs un nepatīkams, pie kam arī dārgs, ņemot vērā degvielas cenas. Laba alternatīva būtu iesēsties vilcienā Imantas stacijā un izkāpt, piemēram, Jāņavārtos. Lai to ieviestu, pirmkārt, Imantā būtu nepieciešams autobuss, kurš operatīvi savieno dzelzceļa staciju ar mikrorajonu un laika ziņā ir saskaņots ar vilciena kustības maršrutu. Otrkārt, vienotajam e-talonam jābūt ieviestam arī vilcienos, lai pasažierim nav jāpērk cita biļete vai šajā gadījumā pat divas, no Imantas uz Rīgu un no Rīgas līdz Jāņavārtiem. Treškārt, svarīgi būtu ieviest jau vairākkārt apspriesto laika biļeti, lai, piemēram, stundas laikā pasažieris dažādos sabiedriskā transporta veidos varētru braukt par vienu cenu.
Iekāpjot vilcienā ar to būtu jāaizbrauc līdz galastacijai nevis jāizkāpj Rīgas Centrālajā stacijā, jākāpj lejā pa bīstamajām un arhaiskajām trepēm, jāmeklē vilcienu saraksts, lai uzzinātu nākamā vilciena kustības laiku un tad atkal jākāpj augšā pa trepēm nu jau uz citu peronu. Šādu ilgu un apgrūtinošu ceļošanas murgu diez vai rīdzinieki izvēlēsies, tādēļ turpinās braukt pilsētā ar auto, kurināt dārgo degvielu, piesārņot vidi, jo klasiskā sabiedriskā transporta sistēma Rīgā ir attīstīta no piepilsētas uz centru nevis savienojot mikrorajonus. Sakārtojot vilciena sasaisti ar pārējo transportu un tā kustību pilsētā, ieguvēji būtu gan pasažieri, gan pilsētas vide. Dažādajām institūcijām gan valsts gan pašvaldības līmenī ir jāsaprot, ka viņu uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju nevis tikai savu resorisko komfortu.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis.
