Haoss ar šoferu medicīnas izziņām

Sākotnēji uzzinām, ka medicīniskās izziņas jāvadā līdzi kopā ar tiesībām, tad saņemam sākotnējā skaidrojuma izskaidrojumu, ka medicīniskā izziņa vajadzīga, bet līdzi jāvadā nav, kam seko trešais skaidrojums, ka pārliecināties par to esamību ceļu policists varēs tikai tad, ja medicīniskā izziņa ievadīta reģistrā, ko gan uzsākts veikt tikai 2009. gadā. Bet kā tad pirms tam, zinot, ka daudziem šī izziņa tiek izdota uz 10 gadiem? Ja ceļu policists būs izcili principiāls un vēlēsies pārbaudīt medicīniskās pārbaudes faktu, kā viņš to izdarīs, ja autovadītājam izziņa nebūs paņemta līdz?
Pamatojoties uz policijas amatpersonu apgalvojumu, ka izziņa līdz nav jāvadā, prātā nāk epizode, kurā piedalītos divi personāži. Ceļu policists un autovadītājs. Pirmais principiāli pieprasa dokumentu, lai pārliecinātos vai izieta medicīniskā apskate, bet otrs tik pat principiāli atbild, ka izziņa ir, bet balstoties uz amatpersonu skaidrojumu, viņš to līdzi nevadā. Nav gan ilgi jāmin, kurš konkrētajā gadījumā ņemtu virsroku.

Neapšaubāmi, automašīnu var vadīt tikai cilvēks, kura veselība atļauj to veikt, tomēr satiksmes noteikumu un prasību ievērošanas kopējais mērķis ir sekmēt drošu un ilgtspējīgu satiksmi, nevis aktuālus jautājumus risināt kampaņveidīgi. Šī brīža ažiotāža, kad daudzās medicīnas iestādēs ir garas rindas un problēmas tiek radītas medicīnas darbiniekiem, kam jāizmeklē ievērojams autovadītāju skaits, nebūtu novērojama, ja par šādu nepieciešamību informētu vai to atgādinātu ikdienā. Piemēram, ja reiz CSDD tehniskās apskates laikā tiek piešķirta atļauja piedalīties satiksmē, kādēļ nevarētu tās laikā pārliecināties par medicīniskās izziņas esamību autovadītājam, kurš atvedis spēkratu uz apskati? Tas organizēti nevis haotiski un kampaņveidīgi, kā līdz šim, sakārtotu medicīniskās apskates jautājumu vairāk nekā 600 000 vadītājiem gadā, kuru transporta līdzekļi iziet tehnisko apskati.

Juris Zvirbulis, LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis