Neptūna atgriešanās

Vispirms - Neptūns

Neptūns, viena no Saules sistēmas milzu planētām, ir astotā planēta no Saules. Neptūns ir nosaukts romiešu dieva Neptūna vārdā. Neptūns tika atklāts 1846.g., taču jau iepriekš matemātiķi Ž. Leverjē un Dž. K. Adamss bija noteikuši tā orbītu. Lai arī Neptūns izmēra ziņā ir mazāks nekā Urāns, Neptūna masa ir lielāka nekā Urāna masa. Neptūnam ir 11 pavadoņi. Tam ir arī vismaz 3 planetārie gredzeni.

Astroloģijā Neptūns tiek uzskatīts par mistisku, "neredzamās pasaules" planētu. Tā aizgādībā atrodas Zivju zīme un ūdens stihija (arī atmosfēras nokrišņi, mitrums un migla), pasaules okeāns, plūstošas vielas un procesi, cilvēces kolektīvā un arī individuālā zemapziņa (ne velti saka - dvēseles dzīles, okeāns). Neptūns - tie ir arī resursi, iekšējās rezerves. Neptūna dimensiju grūti racionāli aprakstīt, tam drīzāk var pietuvoties caur metaforu, dzejas tēlu.

Neptūns - tā ir sajūta, ka kādā augstākā realitātes līmenī Viss ir Viens. Augstākā Žēlsirdība - tas varētu būt viens no Neptūna atslēgas vārdiem. Iemīlēšanās - viens no veidiem, kā cilvēks nokļūst Neptūna valstībā. Tie ir tādi apziņas stāvokļi, kad cilvēks jūtas esam pilnīgā saskaņā ar otru. Šīs iedarbības ēnas puse - atkarība no jūtām, otra cilvēka. Neptūns - tie ir arī sapņi, reliģija, transs, apreibināšanās, alkohols, narkotikas, indes, viss tas, caur ko cilvēks tiecas rast aizmiršanos; dažāda veida realitātes uztveres kropļojumi. Neptuniāniskajiem procesiem raksturīgs stihiskums, plūstošums un neapzinātība. Neptūns - tas ir arī tautas masas, kolektīvās psihozes, epidēmijas.

Cilvēki ar spēcīgi izteiktu Neptūna ietekmi natālajā kartē bieži vien mēdz būt iztēles bagāti - mākslinieki vai mūziķi. Turklāt viņiem piemīt arī spēja šo iztēles valstību materializēt - vai nu kādā mākslas darbā vai arī gluži burtiski iemiesot dzīvē sevis iztēloto. Šie cilvēki patiesi spēj diezgan viegli īstenot dzīvē dažādas vēlamā vizualizācijas tehnikas. Atkarībā no tā, vai Neptūns ir labvēlīgi vai saspringti aspektēts, šī iztēles bagātība var būt gan barojoša, gan postoša. Neptūns - tās ir arī psihiskas kaites, maldi un ilūzijas.

Nav arī nejaušība, ka Neptūns tika atklāts kā reiz tieši 1846. gadā. Šajā laikā tas ne tikai grasījās ieiet "savā teritorijā" Zivju zīmē, kur tas izpaužas visspēcīgāk, bet arī atradās konjunkcijā ar pragmatisko Saturnu. Racionālajai, tehnokrātiskajai Rietumu civilizācijai Neptūns nav "ērts" spēks. Rietumu cilvēkam tas ir grūti kontrolējams, nesaprotams un tālab - naidīgs. Rietumu kultūra allaž tiekusies dabas pirmatnējo haosu organizēt cietās, "saturniskās" struktūrās. Izplūdusi fantāzija netiek uzskatīta par kaut ko labu, Rietumi ciena analītisku pieeju un strukturētu domāšanu. Taču - viss apspiestais reiz laužas ārā ar pastiprinātu spēku, brīžam pieņemot postošas formas. Rietumi nevarēja ilgstoši ignorēt Neptūnu. Laikā, kad Rietumos kulminēja racionālisms un "zinātniskums" rok rokā ar Viktorijas laikmeta puritānisko morāli, astronoms Džonatans Galls "atklāja" Neptūnu. Tā kopš XIX gs. vidus neptuniāniskie spēki atkal ir pieteikuši sevi, ienesot arī daudz laba: anestēziju, "kustīgās bildes", proti, kino un video, Freida un Junga psihoanalīzes tehnikas.

Kad mēs piedzīvojam Neptūna tranzītus pāri individuālās natālās kartes kritiskajiem punktiem, mēs bieži vien vispirms pat nepamanām, kas notiek, bieži vien šos tranzītus mēs izjūtam kā ieraušanu kādā lielā, neizprotamā notikumu un sajūtu plūsmā, ko kontrolēt ar apziņu nav iespējams. Negatīvās Neptūna "lietas" - alkoholisms, narkomānija un dažāda veida realitātes uztveres kropļojumi. Neptūna tranzīti - salīdzinot ar konkrētajiem un "cietajiem" Saturna tranzītiem vai "ārdošajiem" Plutona "uzbraucieniem" - ir izplūdušāki, it kā netveramāki. Mazāk sagraujoši, vairāk "skalojoši". Kaut kas notiek, bet kas? Taču Neptūna tranzīti arī izmaina dzīves realitāti, tikpat spēcīgi kā pārējās lielās planētas, un bieži vien pēc, piemēram, Neptūna caurgājiena Ascendentam vai Saulei, kādā brīdī burtiski ieraugām sevi jaunā realitātē. It kā tajā pašā - taču ieraugām pasauli caur "jaunām brillēm". Ir mainījies redzes fokuss.

Tātad, vai ir iespējams paredzēt, kas tieši var notikt?
Vēsture mēdz būt cikliska, lai gan notikumi nekad neatkārtojas burtiskā veidā. Tas, kas atkārtojas ir notikumu struktūra, shēmas, "pattern". Lūk, mazs izvilkums no laikposma, kad Neptūns iepriekšējo reizi šķērsoja Zivju zīmi.

Atskatīsimies uz XIX gs. 40. un 50. gadiem, izceļot "neptūniskos" notikumus.

1846. gada 16. oktobrī Masačūsetsas hospitālī operācijas atsāpināšanai pirmo reizi tika lietota ētera narkoze. Operāciju veica Bostonas ķirurgs profesors Džons Kolinss Vorens (1778.-1856.) un viņa asistents Viljams Mortons (1819.-1868.). Jaunam vīrietim bez mazākām sāpēm tika izoperēts kakla audzējs. Tas bija varens sasniegums, kura atbalss vēja ātrumā pāršalca pasauli un jau 1846. gada 19. decembrī sekmīgu operāciju, izmantojot ētera narkozi, veica ārsts Roberts Listons (1749.-1847.) Londonā. Ētera izmantošana sāpju uzveikšanai ķirurģijā, pavēra jaunus ceļus un plašas iespējas medicīnas attīstībai.

1847. gada 1. jūnijā Londonā notiek Communist League pirmais kongress. Tiek pieņemts moto "Visu zemju proletārieši, savienojieties!" (Starp citu - izteikti neptuniānisks sauklis: masu apvienošanās un sintēze - tas ir tipisks Neptūns. Lai gan jau līdz tam, īpaši Lielās franču revolūcijas laikā XVII gs. beigās bija parādījusies vispārēja prasība pēc sabiedriska taisnīguma un cilvēku līdztiesības, tomēr tieši XIX gs. vidus marksisti paceļ strādnieku kustību tīri vai reliģiskas kustības augstumos, piedēvējot strādnieku šķiras - apspiesto un nelaimīgo - masām cilvēces glābēja misiju.) Tā bija pirmā starptautiskā marksistu organizācija, kas attīstījās no 1834. gadā Parīzē dibinātās vācu strādnieku League of the Just. Sākotnēji tie bija utopiskie sociālisti, kam vēlāk pievienojās Kārlis Markss, Frīdrihs Engelss. 1847. gada novembrī un decembrī šī partija notur savu otro kongresu - arī Londonā, kur tad tiek laists klajā Komunistiskās partijas manifests.

1848. gadā Eiropu aptver masu nemieru un revolūciju vilnis; tās skar teju visas Eiropas zemes.

1846-1848 gadā notiek Meksikas-ASV karš, kā rezultātā Meksika zaudē milzīgas teritorijas. ASV kļūst par dominējošo lielvaru kontinentā.

1845-1849 - Lielais Bads Īrijā, 1847. gads tiek uzskatīts par visļaunāko gadu. Īrija zaudē 20 - 25 procentus iedzīvotāju, šā bada iemesls - kartupeļu slimība. Tiek uzskatīts, ka bada nāvē miruši aptuveni 1 miljons cilvēku, sākas iedzīvotāju masveida imigrācija.

1848-1855. gadā Kalifornija piedzīvo zelta drudzi. Vairāk nekā 300 000 cilvēku no citiem ASV štatiem dodas uz Kalifornijas Eldorado apgabalu cerībā tikt pie ātras peļņas. Vairākums, saprotams, neiegūst neko.

1847. Šarlote Brontē saraksta savu vispopulārāko romānu "Džeina Eira", kas kļuvis par romantiskās literatūras klasiku. Grāmatas galvenais tēls ir tipiska sava laika varone. Tur parādās gan sieviešu centieni pēc līdztiesības, gan Džeinas tīri neptuniāniskā iztēles bagātība, gan pievēršanās citai Neptūna aizgādnības sfērai - bāreņu namiem un sociālajai labdarībai, līdzjūtības un žēlsirdības tematika.

1856. - Otrais Opija karš starp Ķīnu un rietumu valstīm. XIX gs. vidū vairāki miljoni ķīniešu iesāka lietot opiju. Šinī laikā Ķīna ieņēma pirmo vietu pasaulē pēc opija lietotāju skaita (lielākā daļa opija tika audzēta Indijā, kuru angļi piegādāja Ķīnai). Ķīnas valdība pieņēma vairumu likumu saistībā ar opija importa kontroli, bet neviens no tiem, ieskaitot arī likumu par pilnīgu aizliegumu, nedeva vēlamos rezultātus. Angļi nevēlējās samazināt opija tirdzniecību, jo, pirmkārt, tas deva lielu peļņu, un otrkārt, pašā Anglijā nebija tik lielas atkarības no narkotikām, kaut arī opijs tika plaši pielietots medicīnā.

Un visbeidzot - ko tad īsti mēs varētu gaidīt no turpmākajiem 15 - 16 Neptūna "Zivju gadiem"?
Acīmredzams, ka cilvēce šajā laikā saskarsies ar arvien izteiktāku resursu - vispirms jau pārtikas un dzeramā ūdens - trūkumu. Būtiski pieaugs pārtikas dārdzība un degvielas cenas. Augs neapmierināto un trūkumcietēju masu nemieri. Pacelsies arvien vairāk balsu, kas vēstīs par cilvēces neapmierinošo stāvokli. Iespējams, sadursimies ar jaunām - vai varbūt tām pašām vecajām, bet jaunā kvalitātē - infekcijām un epidēmijām. Holeras epidēmija trūkuma nomāktajā Haiti ir tikai viens piemērs.

Tas viss spiedīs cilvēkus vairāk pievērsties pasaules okeānā atrodamo resursu apgūšanai. Iespējama jaunu pārtikas audzēšanas tehnoloģiju rašanās.

Arī slimīcas un medicīnas aprūpes joma prasīs pastiprinātu uzmanību un pārveidi. Atklāsim, ka līdzšinējā situācija ir neapmierinoša un meklēsim jaunus risinājumus.

Neptūna tranzīts cauri Zivīm pilnīgi noteikti liks pārvērtēt arī esošo reliģisko institūciju darbību un piemērotību laikmeta prasībām. Katoļu baznīca būs spiesta ieviest daudzas reformas, piemēram, mainīt attieksmi pret celibātu. Iespējama arī ekumēniskās kustības pastiprināšanās, līdz tam nošķirtu reliģisko virzienu un baznīcu tuvināšanās. Tajā pašā laikā iespējama arī reliģiska fanātisma izplatība, dažādu dīvainu sektu rašanās.
Pilnīgi noteikti saskarsimies ar plūdu un ūdens stihijas radītām problēmām. Iespējami pārmērīgu nokrišņu izraisīti plūdi. Savukārt apgabalos, kur jau tā ir sauss, būs novērojams arvien lielāks ūdens trūkums.

Nākamajos rakstos pievērsīšos Urānam un Plutonam.