Laiks vērot zodiakālo gaismu
Ja marta sākumā jums izdodas izkļūt no pilsētas, lai vakarpusē aizbrauktu uz kādu tumšāku nostūri, izmantojiet skaidros vakarus, lai nofotografētu zodiakālo gaismu.
Zodiakālā gaisma veidojas, kad Saules gaismu izkliedē starpplanētu telpā esošās putekļu daļiņas, kas riņķo ekliptikas plaknē līdz pat Jupiteram un, iespējams, vēl tālāk. To diametrs svārstās no 1 līdz 300 mikroniem. Lai arī līdz galam nav skaidra šī putekļu mākoņa izcelsme, zinātnieki uzskata, ka daļēji to veido komētu atstātās atlūzas, bet daļa sīko daļiņu radušās starp Jupiteru un Marsu esošo asteroīdu sadursmju rezultātā.
Pavasaros (februāris, marts) ziemeļu puslodē zodiakālo gaismu jāmeklē rietumos pēc Saules rieta, kad ir pazudusi krēsla un jau iestājusies nakts. Ja atrodaties tumšā vietā, tad pretējā pusē iespējams ieraudzīt "gegenschein" jeb "pretgaismu". Retos gadījumos var saskatīt kā zodiakālā gaisma savienojas ar "gegenschein".
Zodiakālā gaisma ir blāvi mirdzošs konuss, kas redzama aptuveni stundu pēc saulrieta, vai stundu pirms ausmas (rudenī). Tās spožums ir līdzīgs Piena Ceļa mirdzumam. Zodiakālā gaisma it kā sākas no punkta, kur aiz horizonta meklējama Saule un stiepjas uz augšu pa ekliptikas plakni.
Vislabāk zodiakālo gaismu pamanīsiet, ja lūkosieties nedaudz iesāņus no vietas (sānu redzes fenomens), kur vajadzētu atrasties šim gaismas konusam. Protams, varat to arī fotografēt, izmantojot ilgāku ekspozīciju. Šim nolūkam noteikti vajadzēs statīvu. Nav vērts mēģināt zodiakālo gaismu aplūkot ar binokli vai teleskopu.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]