Latvijai ir ārkārtīgi liels biznesa potenciāls, tomēr iedzīvotājus attur bailes no neizdošanās
Latvijā ir izteikti pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbības uzsākšanu nekā vidēji pasaulē un Eiropā, secināts Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā (AGER). Būtiskākais pamudinājums biznesa sākšanai visām vecuma grupām ir iespēja būt neatkarīgiem. Lai arī uzņēmējdarbības potenciāls Latvijā ir netipiski augsts, bailes un nepilnības likumdošanā neļauj to izmantot pilnvērtīgi.
Latvijas attieksme pret uzņēmējdarbību vairāk līdzinās Skandināvu valstīm. Kopumā Latvijā tā uztverta pozitīvāk (81%) nekā vidēji pasaulē (75%) un Eiropā (72%). No Eiropas valstīm vispozitīvāk uzņēmējdarbību vērtē tādas ziemeļu valstis kā Dānija (96%), Norvēģija (94%), Zviedrija un kaimiņvalsts Igaunija (91%), negatīvāk – Rumānija un Bulgārija (54%). Puse Latvijas iedzīvotāju var iedomāties uzsākam savu biznesu, salīdzinoši pasaulē – 43%, Eiropā – 38%.
Pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotājiem svarīgākais ieguvums, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, šķiet pastāvība un izvēles brīvība. Visbiežāk minētā priekšrocība, kādēļ Latvijas iedzīvotāji nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ir neatkarība, iespēja būt “priekšniekam pašam sev” (45%). Otrajā vietā respondenti Latvijā min iespēju gūt papildu ienākumus (39%), kam seko pašrealizācija un ideju īstenošana (37%), iespēja sabalansēt laiku starp ģimeni, atpūtu un karjeru (26%). Savukārt 16% norāda, ka tā ir laba iespēja atgriezties darba tirgū – alternatīva bezdarbam.
AGER pētījums pasaulē veikts jau sesto reizi. Pirmo reizi tajā iekļauts AESI indekss (Amway Entrepreneurial Spirit Index), kas iekļauj trīs dimensijas: 1) vai respondenti vēlas uzsākt biznesu; 2) kāda ir gatavība sākt uzņēmējdarbību; 3) noturība pret sociālo spiedienu. Pētījums liecina – Latvijā 54% vēlas kļūt par uzņēmējiem. 44% ir pārliecināti, ka viņiem ir zināšanas un prasmes dibināt uzņēmumu. 38% ir pārliecināti – viņi dibinātu uzņēmumu, pat ja viņu ģimene vai draugi būtu tam šķērslis. AESI indekss Latvijā, tāpat kā vidēji Eiropā, ir 45, kas norāda uz uzņēmējdarbības augsto potenciālu.
“Kā pozitīvo attieksmi pret biznesu un tiekšanos pēc neatkarības pārvērst reālā darbībā? Kopumā attieksme Latvijā pret uzņēmējdarbību ir apsveicami pozitīva, tomēr vide nav tik pateicīga uzņēmējdarbībai kā, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā vai Krievijā. Vājākie punkti ir likumdošana, tās prakse, nodokļu sistēma un ēnu ekonomikas īpatsvars. Šo problēmu risināšana veicinātu uzņēmējdarbību,” saka profesors Anders Pālzovs (Anders Paalzow), Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors. “Latvijā ir daudz asu, tālredzīgu prātu, kam netrūkst arī lielisku ideju. Tas, kas aptur to realizēšanu, – trūkst finanses un iespējas komercializēt šīs inovācijas, kā arī iegūt patentu.”
Attur bailes no bankrota un ekonomiskās krīzes
Uzņēmējdarbības potenciālu ietekmē ne tikai kultūras un sociālās atšķirības. Būtisks ir arī psiholoģiskais aspekts. Pasaulē 72% baidās uzsākt uzņēmējdarbību, Latvijā – vairāk nekā puse (58%). “Bailes sākt uzņēmējdarbību ir globāla tendence. Latvijā ir daudz uzņēmīgu iedzīvotāju, tomēr ir valstis, kas ir vēl atvērtākas pārmaiņām. Labs piemērs ir Nīderlande – lielākā daļa jeb 65% norāda, ka neizjūt bailes sākt savu biznesu.” norāda A. Pālzovs.
Latvijā 41% ir bail no bankrota, ceturtajai daļai – no ekonomiskās krīzes, un piektā daļa raizējas par iespējamajiem tiesu procesiem. Runājot par dzimuma atšķirībām, no neveiksmes baidās 65% sieviešu, iepretī 49% vīriešu.
Interesanti, ka 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata – biznesmeņiem “patīk mācīties ko jaunu”, tikpat bieži minēta uzņēmēju “spēja priecāties par dzīvi”. 83% uzskata, ka uzņēmējiem patīk būt vadībā un norādīt, kas citiem darāms. Trešajā vietā (79%) – apgalvojums, ka uzņēmējiem rūp valsts drošība. Kā norāda profesors A. Pālzovs, uzņēmējdarbības vide Latvijā raksturojama kā atvērta pārmaiņām un orientēta uz izaugsmi. Kopumā 49% Latvijas iedzīvotāju ir draudzīgi noskaņoti pret uzņēmējdarbību.
Par pētījumu
AGER (Amway Global Entrepreneurship Report 2015) pētījums veikts laika posmā no š. g. 27. maija līdz 15. jūnijam, aptaujājot 1000 iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem klātienē un telefonintervijās. Pētījums veikts 44 valstīs ar CATI Ad Hoc aptaujas metodi.
