Valentīndienas apsveikuma pantiņi
Tu man jautā ko es mīlu?
Es tev varu pateikt to -
visus pirmos burtus lasi -
Izlasīsi jautāto!
Es no tevis neaiziešu
Tevi projām nelaidīšu
Dziļi tevī saknes dzīšu
Tavai sirdij apkārt vīšu
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu...nelaidīšu
Paliec mans es tava būšu
Visu mūsu abu mūžu.
Vienā ziedā slēpjas tik jaukas smaržas, ko vēlamies sajust.
Vienā vārdā slēpjas tik daudz patiesības un melu.
Vienā asarā slēpjas tik daudz prieka un bēdas.
Vienā skūpstā slēpjas tik daudz kaislības un jūtas.
Bet manā sirdī būsi tikai Tu.
Ņem manu prieku un atpakaļ nenes,
Atpakaļ nestais dzīvei ir lieks,
Neņem pa daļai, paņem it visu,
Es būšu stipra, jo tevī mans prieks.
Lai kaut kam labam klāt
Ir vienmēr daļa Tava,
Nu kaut vai cerība,
Ja cita nav, ko dot.
Ar sirdspukstiem, ar
Mīlestības vārdiem
Lai protam ikdienu
Mēs piestarot!
Es lūdzu Dieviņam ūdeni,
Viņš dāvāja okeānu.
Es lūdzu Viņam ziedu
Un Viņš dāvāja rožu dārzu.
Es lūdzu Viņam laimi
Un Viņš man dāvāja Tevi!
Tu esi mana saule,
Mana zeme un gaiss,
Tu esi man viss
Uz šīs pasaules!
Ļauj rozei ziedēt,
Ļauj smaržīgai būt,
Ļauj sirdij mīlēt
Un laimīgai būt.
Raksti smiltīs visus, kurus nīsti,
Jūras viļņi smiltis aizskalos!
Raksti klintīs visus, kurus mīli,
Viļņi klintis nesagraus.
Dāvā visus savus smieklus,
Savus smaidus citiem sniedz!
Bet to skatienu, kas ugunīgs kā liesma,
Tikai vienam vienīgajam sniedz.
Turi rokā vienu rozi,
Skaties, lai tā nenovīst,
Turi sirdī vienu draugu,
Skaties, lai tas nepazūd!
Tos brīžus, kad mums jautri gāja,
Tos atceries un piemini...
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedodi.
To laimi, ko Tu meklē
To savā sirdī rod.
To sirdi, ko Tu mīli
To citām neatdod.
Jūra ir barga,
Bet kaijas to mīl,
Draudzība skaista,
Ja patiesa sirds.
Kur divas sirdis satiekas
Mazs kalējiņš tur ierodas
Tas kaļ un kaļ un nerimstas
Līdz kamēr abas vienojas.
Es gribu Tavās acīs skatīties
Kā spogulī tur redzēt sevi
Un klusi, klusi pateikt Tev
Ka ļoti mīlu Tevi!
Vakarā, kad saule sapņo
Un, kad saule silā riet,
Manas domas viegliem soļiem
Tālumā pie tevis iet.
Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.
Klausies, kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi -
Laikam jau tas ir daudz.
Mīlestība - skaista rota,
Tā par visu spožāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds.
Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība - tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar paslēpties.
Manas lūpas visiem smaida,
Manas acis visiem mirdz,
Bet es mīlu tevi vienu,
Tev tik pieder mana sirds!
Kad vēji vakardziesmu čukst,
Un tālē zvaigznes mirdz,
Tad atceries, ka kaut kur pukst
Tev mīļa drauga sirds.
Neteic manim vārdu daudz, -
Kas gan man no vārdiem tiek?
Teic man dažus labus vārdus,
Teic man dažus saules vārdus,
Kas man visu mīlēt liek.
Teic man vārdus divus trīs,
Kas kā zelta lāses trīs.
Dalies un tevi neatdalīs,
Mīli, un tevi mīlēs,
Vēlies, un viss būs tieši tā,
Kā tu vēlies.
Gribu skūpstīt tavas lūpas,
Gribu sirdī sajust to.
Gribu pateikt, ka es mīlu,
Tikai tevi vienīgo!
Es varētu piekliegt visu pasauli,
Lai tik tu mani sadzirdētu,
Es varētu apskaust visu pasauli,
Lai tik tu mani sajustu,
Es varētu mīlēt visu pasauli,
Lai tik tu mīlētu mani.
Ja atceries – tad zini!
Ja nezini – tad mini,
Ka es tevi mīlu!
Ne uguns, ne puķe nekvēlo tā,
Kā mana mīla klusībā.
Es mīlu tavu kluso smaidu,
Un tavas acis zilganās,
Es mīlu tevi klusi,klusi
Kaut tu no manis tālumā.
Saspied ciešāk roku manu,
Saspied tā, lai pirksti kaist,
Lai zūd šaubas, lai es manu -
Nav tas sapnis, kas var gaist.
Trīs ir sīkas asins lāses,
Trīs no pašas sirds,
Trīs ir sīki mīļi vārdi,
Es tevi mīlu!
Tā elpa pēc elpas,
Vārds pēc vārda
Telpu pēc telpas,
Pilda un ārda
Vis ir tik pilns un nav vairs kur dēties
Varbūt mums paņemt un iemīlēties.
Mīlestības stunda.
Kad straume sabango dzelmes,
Kad vēji sašūpo druvu,
Kad viss Tu nodrebi slāpēs,
Tad mīlestība ir tuvu.
Tā nav mīlestība, kura māk
Gadiem ķircināt un gadiem plosīt.
Mīlestība tā kā zibens nāk,
Atnāk balta, uzliesmo un nosit.
Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis.
Un sviest uz vienu vai otru pusi -
tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs.
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Tas ir tas skaistākais -
ka mīlestība neprot skaitīt.
Man vajag tavas acis,
Kad tās mīļi manī raugās.
Man vajag tavas rokas,
Kad tās silti mani skauj.
Man vajag tevi visu,
Jo visam manam mūžam
Esi vajadzīga tieši tu...
Kad vakars klāt un diena tumst,
Sirds vientulībā atkal skumst.
Lai sirds spētu mieru gūt,
Mums vajag abiem kopā būt.
Man mācīja, ka dienā ir 24 stundas
Stundā- 60 minūtes
Minūtē - 60 sekundes
Bet man neviens nebija teicis,
Ka pat 1 sekunde bez tevis
Var likties kā mūžība!
Ja skūpsts būtu lietus lāse
Aizsūtītu tev negaisu,
Ja apkampiens būtu sekunde,
Aizsūtītu tev stundas,
Ja smaids būtu ūdens
Aizsūtītu tev jūru.
Pie Tavām krūtīm ļauj man dusēt,
Ap mani savas rokas skauj.
Liec Tavām mīļām lūpām klusēt,
Tik sajust vien šo brīdi ļauj!
Mīļo manu Eņģelīt,
Šovakar lai zvaigznes krīt.
Es Tev saldus sapņus vēlu,
Un pēc Tevis ilgās kvēlu.
Tici tam, ka divreizdivi - četri,
Tci tam, ka reizēm zvaigznes krīt,
Tci tam, ka pasaule ir mīļa,
Tci tam, ka Tevi mīlu es!
Pieej pie loga!
Piegāji?
Paskaties debesīs!
Paskatījies?
Izvēlies spožāko zvaigzni!
Izvēlējies?
Un tagad ņem to sev,es Tev to dāvinu!
Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām,
Un lēni tajās kūst
Tu tagad esi tālu,
Man Tevis ļoti trūkst!
Es gribētu par sniegu kļūt
Un Tavās plaukstās tagad būt!I
Tie nerunā par mīlu balsī skaļā,
Tie līdzās stāv un tikai klusi šalc;
Ir bērzam egle vēl tā pati zaļā
Un eglei bērzs- arvien vēl tīrs un balts.
Aizmirst var, ko runājis.
Aizmirst var, ko domājis.
Aizmirst var, ko sapņojis.
Bet ko mīlējis - nekad!I
Mīlestība ir kā putns
Kas paceļ mūs spārnos
Kā milzīgs vilnis
Kas aiznes mūs tālu.
Reizēm mīlestība ir kā smalks lietus,-
Tu ej un neko nenojaut,
Bet pēkšņi saproti,
Ka esi izmircis līdz pat sirdij.
Mēs tiksimies pie pasaules vārtiem!
Tur - kur zied zeltītas rozes,
Tur - kur liekas iespējams viss!
Tur - kur ir dzirdamas domas,
Tur - kur piepildās sapņi!
Varbūt vienkārši dzīvot - šajā mirklī, šai dienā,
Ļaujot gaismai un priekam katrā ikdienā ienākt.
Varbūt vienkārši mīlēt - šajā mirklī, šai dienā,
Dziļi izjūtot dzīvi tās pieskārienā.
Tik tuvu kā sprīdi
Kaut uz īsu brīdi
Pie tevis būt
Un mīļumu gūt.
[+] [-]
[+] [-]