Valentīndiena pasaulē

Austrālija

Austrālijas zelta drudža gados, ogļrači, kas pēkšņi bija kā apņemti ar naudu un zeltu, vēlējās ieguldīt paprāvu naudas summu mīlestības vēstulēs un mazajos veikaliņos valstī. Visiespaidīgākās mīlestības vēstules bija taisītas no atlasa polsterējumiem, sasmaržinātas un izdekorētas krāšņā manierē ar ziediem un krāsainiem gliemežvākiem. Šie dārgumi tika augstu vērtēti, bija izsmalcināti un dārgi.

Amerika

Amerikas Savienotajās Valstīs ir bijušas dažāda veida kartiņas gadu gaitā. Dažas no tām bijušas īpaši rupjas un ļaunas savā savdabīgajā humorā. Pilsoņu kara laikā kartiņas bija patriotiskās krāsās un noskaņās. Tomēr pirmās tieši Valentīndienas kartiņas bija ar roku zīmētas, izrotātas, greznas. Mūsdienās amerikāņi mainās ar Valentīndienas kartiņām klasē un rīko ballītes.

Lielbritānija

Droši vien vislielāko uzmanību saistībā ar Valentīndienu ir izpelnījušies romantiskie britu poēti. Toties ziedu un kartiņu sūtīšana, kā arī šokolādes dāvināšana mīļotajam arī ir neatņemama Valentīndienas sastāvdaļa visā valstī. Vēl viena tradīcija ir dziedāšana – bērni dzied speciālas dziesmas, par ko saņem dāvanas vai konfektes, augļus vai naudu.

Dānija

Dānijā ir pieņemts šajā dienā visiem draugiem sūtīt sniegpulkstenītes. Tomēr, ja kāds dāņu vīrietis vēlas nosūtīt Valentīndienas kartiņu, viņi sūta vēstules, ko sauc par „Joku vēstulēm”. Sūtītājs uzraksta pāris rindiņu un, protams, ko vēlas, bet paraksta vietā ieliek punktiņus. Katrs punktiņš ir viens burts viņa vārdā. Ja sieviete uzmin, kas ir sūtītājs, vēlāk tajā gadā viņa saņem Lieldienu olu.

Francija

Francijā kādreiz pastāvēja paraža „Stādīšanās priekšā”. Neprecēti cilvēki, gan jauni, gan ne tik jauni, gāja mājās, sastopot viens otru aci pret aci, kā arī sauca viens otru pa logiem, beigu beigās atrodot sev otru pusīti. Ja puisis nebija pietiekami valdzinošs atrastajai sievietei, viņš viņu pameta. Tad sieviete varēja dedzināt viņa bildi, dedzināšanas procesā arī traki lamājoties. Šis rituāls tika apturēts, kad valdībai tas sāka likties par smieklīgu, nevajadzīgu un nekārtības izraisošu. Tad franči pārņēma ideju par Valentīndienas kartiņām, kas Anglijā tajā laikā bija tik populāra.

Itālija

Senāk itāļi šajā dienā rīkoja Pavasara Festivālu. Tas notika dabā, kur bija svaigs gaiss, skaisti puķu dārzi, kur mīļotie cilvēki varēja sēdēt, klausīties mūziku un lasīt dzeju. Tomēr ar laiku šī tradīcija izzuda.

Japāna

Japānā Valentīndienu svin divos datumos – 14. februārī un 14. martā. Pirmajā datumā sieviete dāvina dāvanu vīrietim, bet 14. martā, kas tiek saukts par Balto Dienu, vīrietim šī pati dāvana ir jāatdod atpakaļ sievietei. Vārdu sakot, japāņu sievietēm ir tā priekšrocība pašām izvēlēties sev dāvanu. Protams, populārākā dāvana ir šokolāde, tomēr šīs sievietes neuzticas veikalos sastopamajai šokolādei, tāpēc varētu teikt, ka tradīcija ir arī šokolādes vārīšana.

Koreja

Arī Korejā 14. februārī dāvanas dod sievietes un 14. martā – vīrieši, tikai šoreiz dāvanas gan paliek katram pašam. Tā kā 14. marts tiek saukts par Balto Dienu, korejiešiem ir arī svētki tiem, kam nav otrā pusīte 14. aprīlī – Melnā Diena. Šajā dienā viņi savācas kopā un dalās ar Jajang nūdelēm, kas arī ir melnā krāsā.

Skotija

Skotijā ik gadu notiek festivāls, kura laikā neprecētie vīrieši un sievietes saraksta savus vārdus uz lapiņām. Lapiņas saliek cepurē. Viena cepure sievietēm, viena vīriešiem. Dāmas izlozē sev kungu un otrādi. Protams, reti sanāk, kad divi cilvēki izlozē viens otru. Tādos gadījumos vīrietis iet pie sievietes, kas viņu izlozēja. Starp citu, ne viens vien festivāls ir beidzies ar kāzu ceremoniju.

Taivāna

Taivānā Valentīndiena ir ne tikai 14. februārī, bet arī 7. jūlijā, pēc Mēness kalendāra. Abi datumi ir vienlīdz svarīgi. Parasti tiek sūtīti rožu pušķi ar dažādu skaitu un dažādas krāsas rozēm, kas kalpo arī kā kartiņas. Piemēram, viena sarkana roze nozīmē „vienīgā mīlestība”, 11 rozes nozīmē „mīļākais”, 99 rozes – „mūžību”, 108 rozes nozīmē „preci mani”.