Interesanti fakti par turku tēju
Kamēr Indijā un Ķīnā apgalvo, ka tieši tur pirms vairākiem tūkstošiem gadu radusies tējas dzeršanas tradīcija, Turcijā tēja, tāpat kā kafija, kļuvusi par nacionālu dzērienu. Melno tēju Turcijā dzer visur, un gatavo to īpašā veidā. Uz šodienu tēja Turcijā kļuvusi par nacionālās kultūras neatņemamu sastāvdaļu un obligātu ikdienas dzīves atribūtu. Lai kur arī jūs neietu, kā viesmīlības un īpašas uzmanības, cieņas un draudzības simbols ir saimnieka pasniegta tējas glāze.
Tējas ražošana Turcijā aizsākusies Turku republikas agrīnajos gados, kad par tās ražošanas centru kļuva Melnās jūras austrumu piekraste, kur tiek audzētas milzīgas tējas plantācijas. Vietām tās iestiepjas sauszemes iekšienē pat 30 km vai paceļas kalnos 1000 m augstumā.
Pirmā tējas fabrika Turcijā tika uzbūvēta 1947. gadā Rize pilsētā, kur līdz 1965. gadam ražošana bija sasniegusi tādus apjomus, kas pilnībā spēja apmierināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc šī burvīgā dzēriena.
Sākumā tējas iepirkšana, pārstrāde un tirdzniecība bija absolūts valsts monopols, vēlāk- 1971. gadā- šīs pilnvaras tika nodotas Tējas Korporācijai, un tikai 1984. gadā monopols uz tējas ražošanu tika atcelts; turpmāk tās ražošana tika atļauta arī privātajam sektoram.
Turku tējas ražošanas process parasti ilgst apmēram 6 mēnešus: no maija līdz oktobrim. Labvēlīgais valsts klimats ļauj izaudzēt brīnišķīgas tējas lapiņas bez ķīmiskā mēslojuma un citu rūpniecisko vielu izmantošanas. Tālākais tējas lapiņu pārstrādes process, līdz pat kvalitatīvas sausas tējas iegūšanai,- tējas lapiņu kaltēšana, fermentācija, šķirošana- tiek veikts fabrikās pēc mūsdienīgām tehnoloģijām, kā rezultātā tiek iegūta lieliska turku melnā tēja.
Ābolu tēja bez āboliem
Pirms kāda laika Turcijas tirgū parādījās jauns produkts- ābolu tēja (Elma Çayi), kas īpašu interesi izraisīja tūristu vidū. Protams, šai tējai nav nekā kopīga ar īstu tradicionālo turku tēju- tā ir bez kofeīna, salda, ar vieglu ābolu smaržu un nedaudz sīvu garšu.
Pats interesantākais ir tas, ka šīs tējas sastāvā neietilpst nekas tāds, kas kaut nedaudz atgādinātu ābolus: tikai cukurs, citronskābe, pārtikas esence un C vitamīns.
Interesanti fakti par tējas ražošanu un dzeršanu
Pirmajā vietā tējas ražošanā pasaulē tradicionāli atrodas Indija; tās saražotā tēja sastāda 28,3% no visa pasaules tirgus. Otro vietu ieņem Ķīna (23,6%), trešo- Kenija (9,6%), bet ceturto Šrilanka (9,1%). Turcija ar 6% ierindojas piektajā vietā- visas pārējās pasaules valstis saražo atlikušos 23,4% tējas.
Arī pēc kopējā tējas lietošanas daudzuma Indija ir pirmajā vietā- tur patērē 23% no kopējā saražotā tējas apjoma. Tad seko Ķīna ar 16%. Trešo vietu dala Krievija un Lielbritānija- tur izdzer 6% no visa pasaulē saražotā tējas daudzuma. Kā nākamās seko Turcija un Japāna- katrā no šīm valstīm patērē 5% visas pasaules tējas.
Izdzertajā tējas daudzumā uz vienu cilvēku līderis ir Īrija. Tur vidēji viens cilvēks gadā izdzer 3 kg tējas. Otrajā vietā ir Lielbritānija ar 2,5 kg tējas uz vienu cilvēku gadā, bet trešajā vietā Kuveita ar 2,2 kg tējas. Ceturtajā vietā ierindojas Turcija, un tur viena cilvēka vidējā tējas norma gadā ir 2,1 kg.
Kā pareizi pagatavot turku tēju
Pirmkārt jāpasaka, ka tēja jāglabā cieši noslēgtā traukā, lai tā neuzsūktu mitrumu un apkārtējās smaržas.
Lai iegūtu īpaši garšīgu tēju, ieteicams izmantot mīkstu ūdeni, kas vārīts metāliskā tējkannā. Tāpat svarīgi tējas uzlējumam izmantot porcelāna tējkannu.
Tējas lapiņas vienmēr jāaplej tikai ar vārošu ūdeni.
Pēc tam, kad tēja aplieta, liesma zem tējkannas jāsamazina līdz minimumam, un uz metāla tējkannas jānovieto porcelāna tējkanna ar svaigi aplietām tējas lapiņām (ērtāk šim nolūkam, protams, izmantot speciālo turku semaveru), lai tēju varētu papildus uzsildīt ar tvaikiem (10-15 minūtes).
Kad tēja turku gaumē gatava, to salej glāzēs, ielejot vispirms 1/4 līdz 3/4 (pēc garšas) no glāzes tilpuma tējas uzlējumu un atlikušo glāzes tilpumu piepildot ar vārošu ūdeni.
Šādi pagatavota tēja obligāti jāizdzer pusstundas laikā.
