Mandarīnu maģiskā aromāta spēks
Ziemas sākums un Ziemassvētku tuvošanās laiks man vienmēr ir asociējies ar Mandarīnu kalniem. Sākas Advente un, domāju, ka neviens nespēj iedomāties šo laiku bez mandarīnu smaržas mājās, piparkūku cepšanas un karstvīna aromāta.
Bieži vien gadās, ka pieķeru sevi dien dienā gaidot Ziemassvētkus ēdot mandarīnus gan brokastīs, gan pusdienās, gan vakariņās. Nedomāju, ka tik daudz izbaudīt mandarīnu garšu ir labi un tomēr .. Kur tad īsti cēlies šis mazais, oranžais citrusaugs un ko tas dod mūsu organismam?
Šis tas iz mandarīnu vēstures
Mandarīni Eiropā tika iepazīti tikai XIX gadsimta sākumā. Pirmos divus kokus atveda no Indoķīnas kā dāvanu Napoleonam I. Vienu no tiem iedēstīja Parīzē, otru - Malmezonē - imperatrises Žozefīnes iemīļotajā muižā.
XIX gadsimta vidū mandarīni vēl bija liels retums, tos kultivēja Maltas salā. Krievijā mandarīnus sāka lietot XIX gadsimta beigās.
Par mandarīniem
Mandarīnus plaši audzē mitrajos subtropu rajonos Melnās jūras Kaukāza piekrastē. Mandarīni aug arī Vidusāzijā. Mūsdienās lielākās mandarīnu audzētājvalstis ir Spānija, Japāna, Brazīlija, Ķīna, Itālija, Koreja, ASV, un Maroka. Galvenokārt audzē unšiu - trīs metrus augstus kokus, kuru zari ir bez dzeloņiem un lapas lielas, ādainas. Šie mandarīni ir izturīgi pret salnām. Lapas apsalst tikai tad, ja temperatūra ir zemāka par 6 grādiem pēc C. Bez tam, Melnās jūras piekrastē audzē arī Itālijas mandarīnu - kuplu krūmu, kura zaros ir milzums dzeloņu.
Mandarīni ir lielākā ēdamo citrusaugļu grupa. Taču tos mēdz dēvēt arī citos vārdos, piemēram, tanžerīni, klementīni u.c. Un tomēr tie ir un paliek mandarīni. Mandarīnu saimē ir satsumas jeb saldie Japānas mandarīni, karaliskie mandarīni, kā arī dažādi hibrīdi. Piemēram, tangori ir mandarīnu un apelsīnu hibrīds, lemandarīni - mandarīnu un citronu krustojums, tangelo - mandarīnu un greipfrūtu krustojums, Sastopami gan bezsēklu mandarīni, gan lieli rekordisti to skaitā.
Vērtīgās lietas mandarīnos
Mandarīnu aromāts Ziemassvētku noskaņā ir neaizvietojams. Taču neskatoties vien uz to saldskābeno garšu, tajā ir arī daudz veselīgam uzturam noderīgu vielu. Vienā vidējā, apmēram 80 g smagā mandarīnā, ir aptuveni 70 g ūdens, 40 kcal, 8-12 g ogļhidrātu, 1,5 g balastvielu, ap 30 mg kalcija, 10 mg magnija, 140 mg kālija, ap 20 - 30 mg C vitamīna. Mandarīni satur arī B grupas, A, E, K vitamīnus u.c. Mandarīnu miza satur pektīnvielas un ēteriskās eļļas. Lai gan mandarīni ir mazāk vērtīgi nekā citi citrusaugļi, taču tie ir maigāki un ērtāk lietojami.
Kādēļ lietot uzturā?
Mandarīni uzturā ir teicams balastvielu (šķiedrvielu) avots, kas veicina zarnu darbību.
Cilvēkiem ar lielu apetīti ieteicams mizojot mandarīnu, ieelpot tā smaržu un lēnām, izbaudot to apēst, tādējādi kontrolējot negausīgu ēšanu. Mandarīnu aromāts noņem arī garīgo spriedzi, labi iedarbojas uz veciem, nogurušiem cilvēkiem un maziem bērniem.
Mandarīnu miza ir bagāta ar pektīnvielām un ēteriskajām eļļām. Aromātisko mandarīnu miziņu var izmantot tāpat kā citronu un apelsīnu miziņas - sarīvētu pievienot konditorejas izstrādājumiem un desertiem garšas bagātināšanai, kā arī tā ir lielisks garšas un smaržas papildinājums karstajiem ziemas dzērieniem un karstvīnam.
Mandarīnu ēteriskā eļļa palīdz pret bezmiegu, mazina bailes, iedarbojas atslābinoši, nomierina, stiprina nervu sistēmu. Mandarīnu aromāts ir piemērots bērniem, jo vienlaikus atslābina, nomierina, un rada dzīvīgu, priecīgu gaisotni telpā.
Ārīgi mandarīnu eļļas lietošana palīdz pret strijām. To ieteicams izmantot masāžai.
Pēc ķīniešu tradīcijām, mandarīns ar kātiņu un lapiņu ir labklājības un veiksmes vēlējums.
Oranžie mandarīnu bumbuļi rada možu noskaņu, tos var veiksmīgi izmantot gan galda, gan telpu noformējumā. Tāpat kā apelsīnos mandarīnos var saspraust krustnagliņas un iekārt dekoratīvās lentēs. Ar tiem var pildīt stikla traukus, jo oranžā krāsa skaitās siltuma, mājīguma un radošuma krāsa.
Interesanti fakti par mandarīniem
Mandarīna īstais vārds ir Citrus reticulata (latīņu valodā). Vārds "mandarīns", iespējams, cēlies no Ķīnas birokrātu - mandarīnu - dzeltenajiem tērpiem. Vārda cilme meklējama sanskrita "mantra" (padoms, mantra), kas savukārt beigu beigās no protoindoeiropiešu "*ménos" - prāts.
Gudrie un apķērīgie ķīnieši savā tradicionālajā medicīnā žāvētas mandarīnu miziņas izmanto, lai regulētu čī, kā arī vēdera problēmas.
Visvairāk mandarīnu gadā saražo/izaudzē tieši Ķīna. 2009. gadā tā izaudzējusi aptuveni 15'000'000 tonnas dzelteno auglīšu.
Viens 76 gramus smags mandarīns satur 40 kalorijas, tas ir - 2% no ieteicamās dienas devas. Tātad, lai uzņemtu dienas kaloriju daudzumu, jāapēd piecdesmit mandarīnu.
85.2 % mandarīna ir ūdens. Viens mandarīns satur līdz pat 35% no dienas ieteicamās C vitamīna devas un 10% no A vitamīna devas. Šie gardie augļi satur aptuveni 0.003 % tauku
