Ko der zināt par bumbieriem, to vērtīgās īpašības
Bumbieri satur milzīgu daudzumu vērtīgu vielu- šķiedrvielas, saharozi, glikozi, fruktozi, karotīnu, folijskābi, mangānu, dzelzi, jodu, kalciju, magniju, nātriju, fosforu, cinku, fluoru, molibdēnu, pektīnus, organiskās skābes, kā arī А, В1, В2, В3, В5, В6, В9, С, Е, Р, РР vitamīnus un miecvielas.
Jau tūkstošiem gadu bumbieri tikuši izmantoti medicīnā prostatas ārstēšanai. Lietojot uzturā bumbieru kompotu pie šīs slimības, jau pēc dažām dienām novērojams pārsteidzošs efekts, bet ilgstoša tā lietošana slimnieku var izārstēt pilnībā.
Un ja vīrietim ir pāri par 50 gadiem, tad viņam noteikti ziemā būtu jāēd bumbieru kompots un jādzer bumbieru tēja. Tas ne tikai palīdzēs pret prostatītu, bet būs arī labs profilaktisks līdzeklis.
Bumbieri tiek lietoti arī kā antibakteriāls līdzeklis, tā kā to augļi rada nelabvēligu vidi dažādām slimības izraisošām baktērijām. Bumbieros esošais antibiotiķis arbutīns nogalina mikrobus. Tāpat bumbieru antibakteriālā iedarbība atstāj labvēlīgu iespaidu uz zarnu trakta floru un nogalina mikrobus, kas veicina urīnpūšļa un nieru iekaisumus.
Tā kā fruktozes bumbieros ir vairāk nekā glikozes (bet fruktozei, lai tā uzsūktos organismā, nav nepieciešams insulīns), tad šie augļi būs ļoti noderīgi tiem, kam ir problēmas ar aizkuņģa dziedzera darbību. Tieši tāpec gan svaigus, gan kaltētus bumbierus un to dzērienus iekļauj diētās, kas paredzētas diabētiķiem un cilvēkiem ar lieko svaru.
Bumbieru augļi satur unikālas ēteriskās eļļas, bioloģiski aktīvas vielas, kaspaaugstinot organisma aizsargspējas, palīdz pretoties dažādām infekcijas saslimšanām.
Bumbieros ir daudz mikro un makro elementu: piemēram, dzelzs nepieciešama veselu asinsķermenīšu sintēzei. Tāpēc bumbierus ieteicams ēst, ja esat noguris, reibst galva, ir pāātrināta sirdsdarbība (kas radusies pie pastiprinātas fiziskās slodzes), kā arī, ja zudusi apetīte, plaisā lūpu katiņi, slikti dzīst brūces un arī tad, ja esat jūtīgi pret aukstumu. Tas viss- dzelzs trūkums organismā.
Bumbiera mīkstums satur lielu daudzumu kālija jonu, bez kuru pietiekama daudzuma nevar iedomāties sirds un muskuļu normālu darbību. Daži apēsti bumbieri var pilnībā likvidēt pārslogotu muskuļu sāpes.
Pie kam pie kālija trūkuma organismā palēninās šūnu vairošanās, parādās nervozitāte, bezmiegs, paātrinās sirddarbība un paaugstinās holesterīna līmenis asinīs. Pie tamlīdzīgiem simptomiem bumbieri var būt labs palīgs.
Organiskās skābes, ko satur bumbieri, uzlabo vielmaiņu un gremošanas procesu, stimulē aknu un nieru darbību.
Novārījumi, kompoti un kaltēti bumbieri ir bagāti ar tanīniem, kam piemīt savelkošs efekts, kas ir būtiski pie vēdera problēmām. Šajā gadījumā gan nevajadzētu lietot svaigus augļus. Savukārt, pie aizcietējumiem, nav nekā labāka par bumbieru kompotu.
Tāpat bumbieru kompots ieteicams pie urīnceļu iekaisumiem- tas paaugstina diurēzi, labvēlīgi iedarbojas uz urīnpūsli un nierēm.
Pie anēmijas (mazasinība) ir ieteicams katru dienu apēst pusdienās kā desertu divus lielus bumbierus. Labākais veids kā to darīt, ir bumbierus nomizot, saspiest ar piestiņu un pievienot divas tējkarotes medus.
Bumbieri ārstē arī bronhītu: glāzē bumbiera sulas iemaisa deserta karoti mežrozīšu sīrupa un dzer pa pusglāzei trīs reizes deinā.
Ārstēties ar bumbieriem var praktiski visu gadu, tā kā augļus žāvējot, tie saglabā gandrīz visas bioloģiski aktīvās vielas.
Taču ir viens svarīgs nosacījums, kas jaievēro- pēc tam, kad esat apēduši bumbieri, nedrīkst dzert ūdeni un ēst gaļu un citu smagu barību.
Un vēl- kategoriski nav ieteicams ēst bumbierus tukšā dūšā. Sena austrumu paruna saka: "No rīta ābols- sirdij roze! No rīta bumbieris- sirdij inde!"
Bumbieri ieteicami pie plaušu saslimšanām, bet kaltētu bumbieru novārījums palīdz pret klepu un drudzi.
Vārītus un ceptus bumbierus izmanto kā pretklepus līdzekli pie bronhītiem un plaušu tuberkulozes.
Bumbieru sulai un novārījumiem piemīt antibakteriāla darbība, tās palīdz izvadīt šlakvielas no organisma, bet bumbieru novārījums palīdz pret nierakmeņiem un urīnceļu iekaisumiem.
Pie asinsrites problēmām bumbierus lieto kā līdzekli, kas nostiprina kapilārus. Bumbieru sulā ir daudz P vitamīna, kas pazemina paaugstināto asinsvadu caurlaidību.
Pateicoties miecvielām, kas atrodas bumbieros, tie lieliski noder ārstējot kuņģa un zarnu trakta saslimšanas.
Sevišķi labi bumbieri ir bērniem, kas sirgst ar dispepsiju. Šajā gadījumā noder bumbieru ķīseļi un kompoti vai novārīti žāvēti bumbieri, kas dodami kopā ar auzu pārslu novārījumu.
Bumbieriem piemīt arī tonizējošas īpašības. Tie nomierina sirdsdarbību, uzlabo garastāvokli, likvidē spriedzi.
Tiem, kas cieš no cukura diabēta, ieteicams regulāri lietot svaigu bumbieru sulu pa 50-70 gramiem pusstundu pirms ēšanas. Ja ir laba panesamība, devu var palielināt līdz vienai glāzei.
Pie aptaukošanās problēmām, cukura diabēta, nieru, aknu un žultsceļu saslimšanām, pie nierakmeņiem un cistīta diētā jāiekļauj svaigi vai kaltēti bumbieri. Bumbieriem ir zema enerģētiskā vērtība, tie satur apmēram 84% ūdens, tāpēc bumbierus droši var iekļaut diētās.
Bumbieros ir pavisam nedaudz nātrija un hlora, tāpēc tie labi iederēsies bezsāls diētās, pie sirds un asinsvadu saslimšanām un nefrītiem.
