Kā pagatavot garšīgu ievārījumu

Ievārījuma gatavošana ir liels un atbildīgs darbs. Latviešu tradīcija – gatavot daudz. Statistikas datos redzams, ka ar vasaras ražas konservēšanu vismaz vienu reizi sezonā nodarbojas gandrīz 64% mājsaimniecību. Turklāt ir paradums uzreiz pārstrādāt lielu daudzumu – vismaz grozu ogu vai augļu vienā reizē. No tāda daudzuma ogu var pagatavot apmēram 10–15 litrus ievārījuma – atkarībā no receptes un pievienotā cukura daudzuma. Vārot tik daudz ievārījuma, īpaši svarīgi, lai pēc tam nebūtu vilšanās – lai ievārījums ilgi uzglabātos, būtu gards, smaržīgs un pēc iespējas labāk saglabājis ogu garšu, krāsu un vitamīnus.

Ievārījuma gatavošanā jāņem vērā vairāki svarīgi faktori. Lai ievārījums nebojātos, ūdenim jābūt tīram, burkām – rūpīgi izmazgātām un kārtīgi izkarsētām (sterilizētām), ogām – kvalitatīvām un nebojātām. Arī cukuram ievārījuma vārīšanā ir ne mazāk svarīga nozīme. Lai noskaidrotu, kā noteikt, vai cukurs ir piemērots konservēšanai, atbildes meklējām pie lielākā cukura piegādātāja AS Nordic Sugar.

Vai ievārījuma gatavošanai var izmantot jebkuru cukuru?

Cukuram ēdienu gatavošanā ir daudzveidīga nozīme. Tas ne tikai saldina, bet arī līdzsvaro citas garšas, mīkstina olbaltumvielas, piesaista ūdeni, emulģē, temperatūras iedarbībā cietina un arī konservē. No visiem veikalu plauktos pieejamiem cukura veidiem konservējošā funkcija piemīt tikai tīrai saharozei, kā arī speciālajam cukuram ievārījumu vārīšanai. Ievārījumam nekādā gadījumā nebūs piemērots brūnais cukurs, jo tajā ir cukurniedru melases minerālvielas un t. s. necukuri, kas traucēs konservēšanai. Tāpat jāpievērš uzmanība cukura tīrībai. Jo dzidrāks, baltāks ir cukurs, jo piemērotāks tas būs ievārījumu saglabāšanai. Šo cukura kvalitāti ir iespējams noteikt uz aci. Ja ieskatīsieties, pamanīsiet, ka cukurs nebūt nav balts. Tīrs, kvalitatīvs cukura kristāls ir dzidrs un caurspīdīgs. Baltā krāsa ir optiskā ilūzija, kristāla šķautnēm laužot gaismu dažādos leņķos. Ja cukura kristāli ir miltaini, nespodri un cukurs izskatās matēts, tajā ir putekļi. Savukārt tad, ja cukurs ir iedzeltens, tajā ir necukuri, kas arī var nebūt piemēroti konservēšanai. Tātad, lai ievārījums nebojātos, svarīgi izvēlēties tikai vistīrāko un kvalitatīvāko kristālisko cukuru.

Ar ko ievārījuma cukurs atšķiras no parastā baltā cukura?

Dansukker Ievārījuma cukuram ir pievienots pektīns – no augļu miziņām iegūts recinātājs. Šo cukuru nepieciešams likt divas reizes mazāk nekā parasto balto. Arī ogas jāvāra mazāk. Pietiks, ja pavārīsiet tās 5–10 minūtes. Ievārījums būs biezāks, želejveidīgs. Tas īpaši svarīgi, gatavojot ogas, kurās nav daudz pašu pektīna, – zemenes, ķiršus un mellenes. Otrs ievārījuma veids, ko var saukt arī par marmelādes cukuru, ir 1+3. Šo cukuru var likt pat 3 reizes mazāk nekā parasto cukuru. Taču, ja ievārījumu vēlas patiešām biezu kā marmelādi, tad šo cukuru var pievienot ogām ierastajā proporcijā – 1:1.

Kā dažādot ievārījumus?

Mājaslapā dansukker.lv ir daudz dažādu recepšu – gan ievārījumu gatavošanai, gan dažādiem citiem ēdieniem un ēdienreizēm (brokastīm, vakariņām), arī dažādiem svētku brīžiem. Gatavojot ievārījumu, nevajadzētu būt pieticīgiem ar vienveidīgām garšām, bet izmēģināt dažādas ogu un augļu kombinācijas vai pievienot dažādas garšvielas, garšaugus un dzērienus. Lielisku rezultātu var panākt, pievienojot ievārījumam rumu vai džinu. Ir dažādas neparastas receptes, piemēram, ievārījuma gatavošanā var izmantot dabīgo vaniļu, apelsīna miziņu vai citronu. Arī ar Latvijā augušajām ogām, pievienojot tām eksotiskus augļus – kivi, persikus vai aprikozes –, var radīt izcilu, neierastu un bezgala garšīgu pavārmākslas brīnumu.

Eksperimentējiet un saglabājiet savu vasaru burciņā!