Kā zināt, uz kurieni doties sēņot
Saprotams, ka sēnes pašas par sevi neaug. Tam nepieciešami daudzi faktori. Katrai sēnei ir raksturīgs savs augļķermeņa veidošanās laiks. Bez tam sēnēm nepieciešams mitrums un atbilstoša temperatūra.
Ja ir labvēlīgi apstākļi, sēnes izaug vienā naktī. Dažas parādās jau pavasarī, citas tuvāk rudens pusei, bet ir arī tādas, kas aug vēlā rudenī un pat ziemā, kā, piemēram, ziemas celmene, kuras augļķermeņi ar tumši samtainajiem kātiņiem novembrī un decembrī veselām grupām sastopami uz dažādu lapu koku stumbriem.
Daudzas sēnes aug tikai noteiktos apstākļos, kur noteicošie faktori ir apkārtnē augošie koki, augi un augsnes sastāvs. Sēņu kopums, kas raksturīgs skuju koku mežiem, atšķiras no tā, ko sastapsiet lapu koku mežos. Taču ir arī tādas sēnes, kas sastopamas praktiski visur. Ne vienmēr, lai sēņotu, jādodas uz mežu; dažreiz pietiek pastaigāties pa pļavu un, skat, groziņš pilns ar lauka jeb tīruma atmatenēm.
Taču ir arī tādas vietas, kur sēnes meklēt nav vērts. Siltā laikā sēņošanai pilnīgi nepiemērotas ir slīpās, sausās kalnu dienvidu nogāzes. Sēnes nemeklējiet arī meža nogabalos ar bagātīgu zemsedzi un pārmēslotās vietās ar bagātīgām nātru un puķu sprigaņu audzēm.
Pieredzējuši sēņotāji, kas gadu no gada dodas sēņot, zina kurās vietās kādas sēnes meklējamas. Labam dabas pazinējam jau ieraugot apkārtnes ainavu, ir skaidrs, kādas sēnes nonāks viņa groziņā. Savukārt, tiem, kas ar sēņošanu ir uz "jūs", noderēs sekojošā informācija.
Skuju koku mežos biežāk aug egļu baravikas, bekas, rudmieses, meža atmatenes, cirtainā čigānene, alksnenes, kā arī dažādas bekas un bērzlapes. Smilšainos priežu mežos aug parastās bisītes, priežu bekas un tāda mazpazīstama ēdamā sēne kā dzeltenā koralene. Savukārt, mitros priežu mežos un purvājos meklējiet purva bērzlapes, eglaines zeltkātes, sekstainās gailenes, diska gliemezenes. Pēdējās gan retais atpazīst, taču tās ir labas ēdamas sēnes.
Vēl viena ēdama sēne, kas sastopama skujkoku mežos un bieži vien paliek neatpazīta tās dīvainā izskata dēļ, ir ķiploku vītene, kurai ir patīkama ķiploku smarža.
Ja esat nonākuši skuju koku mežā, kas atrodas kalnainā apvidū, tad varat raudzīties pēc gailenēm (bieži atrodamas mellenājā), priežu bekām, rudmiesēm, raganu bekām, violetajām cūkausēm, divkrāsu makstsēnēm, bumbuļkātu atmatenēm, ķieģeļdzeltenajām vai smaržīgajām tīmeklenēm. Te sastopami arī daži bērzlapju veidi.
Gan skuju, gan lapu koku mežu piekalnēs atradīsiet tādas ēdamās sēnes kā sviesta bekas, priežu bekas, tīruma šampinjonus, bērzlapes, apvērstās aplocenes, baltās krimildes.
Jauktos un lapu koku mežos aug tādas vērtīgas sēnes kā parastie lāčpurni, smailie lāčpurni, parastie ķēvpupi, saulsardzenes. Šādos mežos bieži sastopama parastā celmene, kas reizēm ap celmiem aug tādos daudzumos, ka nezinātājus atbaida, jo kuru gan ēdamu sēni var sastapt tādos daudzumos? Vēl no ēdamām sēnēm te atradīsiet dzelteno kliņģereni, sviesta vērdiņsēni, samtaino ziemeni, mainīgo pacelmeni, cūceni.
Lapu koku meži bagāti ar vasaras baravikām, bekām, krimildēm, cūcenēm. Bez tām šeit sastopamas karaliskās baravikas un dažādu veidu bekas un bērzlapes.
Bērzu birztalā varat meklēt dzelteno bērzlapi un vilnīti, bet ozolu tuvumā- ozolu lācīti, rudens taureni, kā arī visdažādākās bērzlapes. Savukārt, zem lapeglēm bieži vien aug zeltainā beka, kas nav retums arī parkos. Zem apsēm raugieties pēc apšu bekām,- tās aug gan pa vienai, gan arī veselās grupās, bet zem vecām eglēm- pēc egļu rudmiesēm.
Kā redzat, neatkarīgi no tā, kur atrodaties, visur var sēņot. Taču ar vienu noteikumu: sēnes jāpazīst! Labāk tās iepazīt jums palīdzēs apgāda Zvaigzne ABC izdotās grāmatas.
Viena no tām: Helmūta un Renātes Grīnertu - "Sēnes. Iepazīsim sēnes dabā!", kurā atradīsiet padomus, kā nesajaukt ēdamās sēnes ar indīgajām. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta, pie kam ilustrācijas ir tiešām kvalitatīvas un noder ikvienam sēņotājam kā rokasgrāmata, ko paņemt līdzi, dodoties uz mežu.
Otrs izdevums, ko var nodēvēt par rokasgrāmatu- Šellijas Evansas un Džefrija Kibija "Sēnes". Grāmatā sniegtā informācija ir lakoniska un viegli uztverama. Tajā ir īsi un skaidri komentāri vieglai sēņu noteikšanai. Grāmatā ir vairāk nekā 440 sugu sēņu augstas kvalitātes fotogrāfijas, kas ļaus iepazīt bagāto sēņu pasauli vēl pirms došanās uz mežu.
Rokasgrāmata ir sadalīta trīs grupās – „Cepurīšu sēnes”, „Piepes un tām līdzīgās sēnes” un „Pūpēži, vālenes un citas sēnes”. Katrā grupā sēnes sakārtotas pēc krāsas, tā, lai līdzīgās atrastos blakus.
Abas grāmatas izdotas ērtā kabatas formātā!
Grāmatas jautājiet Zvaigzne ABC grāmatnīcās!
Ja tevi ieinteresēja šis raksts, lasi arī: epadomi.lv
