Maigonis Valdmanis- leģenda, kas no mums aizgāja basketbola laukumā

Maigonis Valdmanis- Latvijas labākais saspēles vadītājs piecdesmitajos gados. Ilggadējs Rīgas ASK kapteinis un līderis, komandas spožāko panākumu līdzautors, trīskārtējs Eiropas čempions un trīskārtējs Eiropas čempionvienību kausa ieguvējs ASK komandas sastāvā. Desmit gadus spēlējis Padomju Savienības izlasē, bijis tās kapteinis. Atzīts par vienu no labākajiem spēlētājiem 1959.gada pasaules čempionātā, galvenais treneris komandās Rīgas ASK (1965.-1969.), Rīgas VEF (1981.-1988., 1990.-1992.) un Gulbenes ASK Buki (1998.-1999.)

Portāla basket.lv rubrikā "Basketbola goda zāle" par latviešu basketbola leģendu rakstīts:

Rīgā piecu bērnu ģimenē dzimušais Maigonis basketbolu sāka spēlēt 12 gadu vecumā, bet jau pēc četriem gadiem Dinamo sastāvā trenera Augusta Raubena vadībā izcīnīja otro vietu PSRS kausa izcīņā. Nevis sēdēdams uz rezervistu soliņa, bet gan laukumā vadīdams komandas saspēli.

Talantīgo saspēles vadītāju novērtēja arī Padomju Savienības izlases veidotāji, 1951.gada rudenī Valdmani iekļaujot olimpiskās komandas kandidātos un pēc pusgadu ilgas gatavošanas arī sastāvā, kas devās uz Helsinkiem. Tur pie spēlēšanas Maigonis tika maz, taču pieredze un olimpiskās emocijas tika uzkrātas godam. Tās noderēja četrus gadus vēlāk, kad Melburnas spēlēs Valdmani jau bija viens no Padomju Savienības izlases līderiem.

Par īstu zvaigzni viņš kļuva kopā ar Rīgas ASK komandu, kuras sastāvā spēlēja no 1953. līdz 1963.gadam, piedalīdamies visu lielāko panākumu izcīnīšanā. Komandas galvenā trenera Aleksandra Gomeļska raksturojums: „Valdmaņa spēles un arī dzīves stils atbilda iesaukai – Maigais. Basketbolu viņš spēlēja viegli, eleganti, izvēlēdamies visdrošākos risinājumus. Viņš bija lielisks komandas diriģents, prasmīgi „baroja” partnerus ar labām piespēlēm. Tās izcēlās ne tikai ar precizitāti, bet arī izpildījuma skaistumu. Lieliski pārvaldot driblu, Valdmanis pa laukumu pārvietojās viegli kā kaķis. Viņš bija ļoti populārs skatītāju vidū, taču neatļāvās ne mazākās iedomības izpausmes, allaž paliekot prasīgs pret sevi un tikai pēc tam pret citiem.
Valdmaņa autoritāti apliecināja viņa regulārā ievēlēšana par kapteini gan ASK vienībā, gan Padomju Savienības izlasē. Karjeras virsotni viņš sasniedza 1959.gada pasaules čempionātā Čīlē, kur PSRS izlase apspēlēja visus favorītus un vietējie līdzjutēji Valdmanim piešķīruši titulu Misters Basketbols. Diemžēl palika bez pasaules čempiona titula, jo lielvalsts politiskās vadības rīkojuma dēļ PSRS basketbolisti neizgāja laukumā mačā ar Taivanas izlasi un tika diskvalificēti.

Spēlētāja karjeru viņš beidza 29 gadu vecumā, ar savu lēmumu pārsteigdams ļoti daudzus. Tikai ne pats sevi: „Grūti bija pārvarēt negribēšanu sevi visu maksimāli atdot basketbolam. Varēju jau vēl paspēlēt dažus gadiņus, bet jutu, ka nav vairs tā azarta, kas bija jaunībā. Neko dzīvē neesmu centies darīt ar pusspēku, pussirdi. Visaugstāk cilvēkos vērtēju godīgumu, bet tādā gadījumā jābūt godīgam arī pašam pret sevi.”

Sporta žurnālists Guntis Keisels portālā Diena.lv pēc traģiskā notikuma:

Viņa karjera basketbolā visa mūža garumā bija spožs apliecinājums tam, ka arī delikāts, tolerants cilvēks var gūt izcilus panākumus asajā konkurences cīņā, kāda valda profesionālajā sportā. Viņa izpildījumā basketbols bija prāta spēle - neatkarīgi no tā, vai par Maigo iesauktais Valdmanis pats saspēles vadītāja postenī diriģēja laukumā savus partnerus Rīgas ASK komandā (trīskārtējs Eiropas kausa ieguvējs, trīskārtējs PSRS čempions), Latvijas izlasē (uzvara PSRS tautu spartakiādē) un PSRS izlasē (piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs, trīskārtējs Eiropas čempions), vai trenera postenī vadīja Latvijas izlasi (divreiz trešā vieta tautu spartakiādes turnīros) un VEF meistarkomandu (3.vieta PSRS čempionātā). Viņš neuzspieda savu taisnību nedz priekšniekiem, nedz audzēkņiem, taču viņš neliedza augsti profesionālu palīdzību, ja kādam tā bija vajadzīga. Viņš nelauzās pēc amatiem, taču Latvijas basketbols bez Valdmaņa nevarēja iztikt. Līdz pat viņa pēdējiem dzīves mirkļiem Rojas sporta zālē, kur Valdmaņa vadītie gulbenieši izcīnīja pēdējo uzvaru sava trenera biogrāfijā. Pēdējo... Viņa pietrūks

Maigonis Valdmanis palika lielajā basketbolā līdz mūža galam kā ilggadīgs un veiksmīgs treneris. Pēc ilgākas pauzes Valdmanis atgriezās, lai trenētu LBL komandu Gulbenes Buki. Un darīja to veiksmīgi. Līdz 1999. gada liktenīgajai spēlei Rojā...

Labākā dāvana vakardienas jubilejā leģendārajam basketbola speciālistam varētu būt Latvijas izlases šodienas uzvara pār Maķedoniju Eiropas čempionāta izšķirošajā spēlē par iekļūšanu nākamajā kārtā. Turam īkšķus!

Izmantotie resursi: vikipedija.lv, basket.lv, diena.lv