Miris mākslinieks Arturs Kiršfelds

Arturs Kiršfelds mācījies Rīgas pamatskolā un 1947.-1948. mācību gadā iestājās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas 2. kursā (JRRMV, tag. MIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). 1950.gadā pēc JRRMV reorganizācijas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļa tika pievienota Rīgas Daiļamatniecības vidusskolai (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). Arturs Kiršfelds RLMV beidza 1950. gadā. Arturs Pēc RLMV absolvēšanas strādājis par mākslinieku bij. fabrikā “Juglas Manufaktūra” (1950-1951).

1951. gadā Arturs Kiršfelds uzsācis studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Teātra dekorāciju glezniecības specialitātē (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare). LMA Glezniecības nodaļas Teātra dekorāciju glezniecības specialitātes pasniedzēji bija gleznotāji: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), gleznotājs Oto Skulme (1884-1967; LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1940-1941, 1944-1956, LMA rektors 1940-1941, 1944-1961), gleznotājs Ģederts Eliass (1887-1975; LMA 1925-1953, LMA Stājglezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1944-1953), gleznotājs Jānis Roberts Tillbergs (1880-1972; LMA Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1921-1932, LMA Portretu glezniecības darbnīcas vadītājs 1947-1957), gleznotājs Ārijs Skride (1906-1987; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Arvīds Spertāls (1897-1961; LMA Teātra glezniecības darbnīcas vadītājs 1945-1961), Kārlis Brencēns (1879-1951; LMA zīmēšanas, krāsu tehnoloģiju pedagogs 1923-1951) u.c.

Arturs Kiršfelds studiju laikā LMA 1956. gadā bija praksē LPSR Valsts Akadēmiskajā drāmas teātrī (tag. Latvijas Nacionālais teātris) un apguva teātra dekoratora profesiju. Arturs Kiršfelds veicis dekorāciju gleznojumus eļļas tehnikā Voldemāra Sauleskalna (Zonberga, 1905-1973) lugas “Ābelīte” uzvedumam, režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis (1885-1966). Arturs Kiršfelds veidoja arī kostīmu metus, bet scenogrāfija tapa kopā ar scenogrāfu Gunāru Zemgalu (1935-2018).

Arturs Kiršfelds 1957. gadā absolvējis LMA Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti ar diplomdarbu “Kostīmi un dekorācijas Aleksandra Dimā (1824-1895) lugai “Kamēliju dāma””, vadītājs Arvīds Spertāls. Diplomdarbs tika realizēts LPSR Valsts Akadēmiskā drāmas teātra uzvedumā (režisors Kārlis Pamše (1917-2015), komponists Alfrēds Tučs (1926-2007), horeogrāfs Jevgeņijs Čanga (1920-1999)).

Pēc LMA absolvēšanas 1957.gadā Arturs Kiršfelds darbojies L.Paegles Valsts Valmieras drāmas teātrī (tag. Valmieras Drāmas teātris) veidoja scenogrāfiju Anatolija Sofronova (1911-1990) drāmai “Atvaļinātais cilvēks” (1958, režisors Pēteris Lūcis (1907-1991), luga izrādīta arī Dailes teātrī, Alehandro Kasona (1903-1965) lugas “Septiņi kliedzieni okeāna vidū” uzvedumam (1958, režisors Oļģerts Dunkers (1932-1997)), Kubas Nacionālā baleta viesizrāžu uzvedumam “Koncerts baltā un melnā” (1960, horeogrāfs Hosē Paress (1926-2006), Francisa Jozefa Haidna (1732-1809) mūzika, bij. Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais operas un baleta teātris, LNOB).

Arturs Kiršfelds 1960. gadā veidojis scenogrāfiju bij. Centrālā Celtnieku kluba “Oktobris” Jaunatnes dramatiskā ansambļa (tag. Rīgas pašvaldības VEF Kultūras nama amatiermākslas ansamblis “Rīgas Pantomīma”) satīras un pantomīmas uzvedumam “AHA!” (1960, režisors Roberts Ligers (1931-2013), tolaik bij. J.Raiņa Valsts Akadēmiskā Dailes teātra aktieris, uzveduma mūzikas daļas autors – orķestra vadītājs, saksofonists Andrejs Locis).

Arturs Kiršfelds izstādēs piedalījies kopš 1955. gada – 1. LMA studentu patstāvīgo darbu izstāde (1955, LMA), 2. LMA studentu patstāvīgo darbu izstādē (1956, LMA), 1. Jauno mākslinieku izstādē (1956, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), Teātra biedrības rīkotā 3. Republikāniskā Teātra glezniecības/scenogrāfijas izstāde (1958, LNMM), ar darbu “Scenogrāfijas mets J. Raiņa lugai “Spēlēju, dancoju”” piedalījies Vispasaules VI Jaunatnes un studentu festivāla izstādē (1957, Maskava, Krievija), 2. Republikas Lietišķās grafikas izstādē (1966, Mākslinieku nams), 1. Republikas plakātu izstādē (1966, Mākslinieku nams), 1. Baltijas republiku plakātu izstādē (1968, Ērgļi, Cēsis, Sigulda), PSRS plakātu izstādē (1970, Polija) u.c.

Arturs Kiršfelds rīkojis nelielas grupu un personālizstādes: “Arturs Kiršfelds” (1968, “Mākslinieku dienas-68”, bij. fabrika “17. jūnijs”),), “Dzidra Ezergaile grafika. Arturs Kiršfelds plakāti” (1971, bij. MDN, veidojis plakāta, ielūguma, bukleta metu drukai 1. tipogrāfija “Cīņa”, teksts - grafiķis Zigurds Zuze (1929-2003), izdeva LPSR Mākslas fonds (MF)), “Artura Kiršfelda temperas gleznojumu izstāde” (1972, bij. “Filiāle Jomas ielā”, Jūrmalas muzejs, veidoja afišas, bukleta metu drukai 1. tipogrāfijai “Cīņa”, teksts Jānis Kaksis (1926-2002)), “Emblēmu zīmējumu izstāde “Basketbols TTT”” (1977, bij. “Rīgas Sporta pils”, eksponētas 163 grafiskās zīmes u.c., veidoja afišas, bukleta metu, autora teksts, izdevējs FKSK), “Arturs Kiršfelds. Ornaments” (1982, bij. LPSR Vēstures muzejs, tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, LNVM), “Piederības zīmes” (1987, LNVM; 1990, Turaidas muzejs), “Atbildiet mirušajiem un dzīvajiem” (1989, “Arhitektu nams”; 2003, bij. bibliotēka-salons “Vecrīga”, fotoizstāde), u.c.

Arturs Kiršfelds bija darbojies kā mākslinieciskais redaktors bij. žurnālā “Veselība” (1960-1961, galvenais redaktors bija ķirurgs Viktors Kalnbērzs (1928-2021)) un bij. izdevniecībā “Liesma” (1969-1970) veidojis grāmatu grafiku: publicista un gleznotāja Augusta Strindberga (1849-1912) romānam “Sarkanā istaba” (1962), Bruno Apica (1900-1979) romānam “Kails vilku barā” (1964), Greiema Grīna (1904-1991) romānam “Lietas būtība” (1965), Volfganga Kepena “Nāve Roma” (1967) u.c.
Mākslinieks strādājis R/A “Radiotehnika” (RRR) Estētikas birojā, bija tā vadītājs (1978-1992). RRR Estētikas biroja pienākumos bija uzņēmuma interjeru vizuālais identitātes un informatīvās sistēmas radīšana - administrācijas telpām, kabinetiem, koridoriem, cehiem, izstrādājot krāsojuma paraugus arī iekārtām, komunikācijām. Estētikas birojs izstrādāja arī lietišķās grafikas dizaina metus cehu emblēmām, uzšuvēm uz darba tērpiem, reprezentācijas vimpeļiem u.c. Savukārt, produkcijas dizainu risināja RRR konstruktoru birojs “Orbīta”.

Arturs Kiršfelds pēc LMA absolvēšanas darbojies LMS Jauno mākslinieku sektorā kopā ar gleznotājiem Borisu Bērziņu (1930-2002), Henriju Klēbahu (1928-1998), Induli Zariņu (1929-1997), keramiķi Leonu Lukšo (1930-1984) u.c.
Mākslinieks bija LMS biedra kandidāts no 1958. gadā ar gleznotāju Laimdota Mūrnieka (1922-2011), Ulda Zemzara (1928-2022), scenogrāfa Ģirta Vilka (1909-1983) rekomendācijām, LMS Teātra dekoratoru un noformētāju sekcijas priekšsēdētāja, scenogrāfa Artura Eglīša (1907-1996) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja vietnieka, mākslas zinātnieka Miķeļa Ivanova (1927-1991) parakstītu lēmumu.

Iestāšanās LMS aizkavējās, jo Arturs Kiršfelds 1961. gadā bija saņēmis LKP CK sekretāra Augusta Vosa (1916-1994) ideoloģiska nosodījuma kritiku presē, ka autors “kopē modernistisko glezniecību no ārzemju žurnāliem”. Tādejādi teātros pie izrāžu veidošanas mākslinieks nepiedalījās kopš 1960. gada un mākslinieks izteica savu izvēli iestāties LMS Grafiķu sekcijā.

Arturs Kiršfelds bija LMS Grafikas sekcijas biedrs kopš 1966. gadā un uzņemts ar RLMV pedagoga, gleznotāja Kārļa Sūniņa (1909-1979), grafiķa Edvīna Andersona (1929-1996), gleznotāja Antona Megņa (1907-1982) rekomendācijām, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja, grafiķa Artura Mucenieka (1912-1984) parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Leo Svempa (1897-1975) parakstītu lēmumu. LMS lēmumu par biedra statusa piešķiršanu Arturam Kiršfeldam pamatoja eksponētās modernisma stilistiskā veidotās plakātu kompozīcijas: Viljama Šekspīra traģēdija “Makbets” (1965, 100x75cm, guaša), māksliniekiem - “Profesors Eduards Kalniņš (1964, 100x75cm, guaša), “Gleznotājs Rūdolfs Pinnis” (1964, 100x75, guaša), “Profesors Kārlis Miesnieks” (1964, 100x75cm, guaša) “Profesors Leo Svemps” (1964, 100x70cm, guaša), “Gleznotājs Kurts Fridrihsons” (1965, 91x64cm, guaša) un arī dekoratīvās kompozīcijas - “Rīga” (1965, 100x70cm, guaša), skaņu plašu vāks “Klasiskā mūzika” (1962, 26x26cm, guaša) u.c.

Arturs Kiršfelds darbojies LMS Grafiķu sekcijas birojā (1968), LMS Revīzijas komisijā (1968), KM Mākslas padomē (1968), Pārtikas rūpniecības ministrijas mākslas padomē (1968) u.c. Jāatzīmē, ka no 1965.-1973. gadam Artūrs Kiršfelds savus radošos darbus veidoja “Mākslinieku nama” (11. novembra krastmala 35, Rīga) 5. stāva 98. mākslinieku darbnīcā.
Arturs Kiršfelds ir bijis pilsoniski aktīvs, publicējis un izteicis savu nostāju laikrakstos: “Pavalstnieks”, Nr.5 (08.02.1994), “Rīgas Balss”, “Druva”, piedalījies LR Saeimas vēlēšanās apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” sarakstā (1993).
Artura Kiršfelda darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Artura Kiršteina tuviniekiem un kolēģiem.