Miris nozīmīgais un sabiedrībā atpazīstamais grāmatu grafiķis Valentīns Ozoliņš
12. janvārī mūžībā devies nozīmīgais un sabiedrībā atpazīstamais grāmatu grafiķis Valentīns Ozoliņš.
Valentīns Ozoliņš bija pazīstams kā smalks grāmatu grafiķis, kas grāmatu noformējumā izmantojis kaligrāfiski filigrānu šriftu. Grafiķis radošajos darbos akcentējis Vecrīgas romantiskos skatus, lietojot apgaismojuma kontrastus un izkoptu štriha ritmiku, un arī lauku ainavas, bagātinātas ar gadalaiku noskaņu raksturojošiem stafāžas elementiem.
Mācoties Ludzas vidusskolā (tag. Ludzas pilsētas vidusskola), Valentīnam Ozoliņam radās interese par vizuālo mākslu. Pēc vidusskolas beigšanas viņš strādāja par zīmēšanas skolotāju Rēzeknes novada Mākoņkalna septiņgadīgajā skolā.
Lai nostiprinātu zināšanas pedagoģijā, no 1949.-1955. gadam Valentīns Ozoliņš mācījās LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). Mākslinieka LMA Grafikas nodaļas pasniedzēji bija grafiķis, ksilogrāfijas meistars, latviešu profesionālās grafikas pamatlicēja, LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja Riharda Zariņa (1869-1939) audzēknis Pēteris Upītis (1899-1989), oforta meistars Arturs Apinis (1904-1975), kā arī Gundega Vaska (1917-2005) un PSRS integrētais pasniedzējs (1952-1956), vēlāk Baltkrievijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1970), viens no Baltkrievijas nacionālās grafikas skolas pamatlicējiem Pāvels Ļubomudrovs (1916-1984). Valentīns Ozoliņš 1955. gadā absolvēja LMA Grafikas nodaļu ar diplomdarbu ogles zīmējuma tehnikā “Ilustrācijas mets A.Sakses romānam ”Darba cilts””, vadītājs Pāvels Ļubomudrovs. Līdzās Valentīnam Ozoliņam pie P.Ļubomudrova absolvēja nākamie mākslinieki, grafiķi Nadežda Hmeļova ar darbu “Padomju jaunatne“, kurā attēloja jauniešu portretus tušas mazgājuma tehnikā, Maigonis Osis (1929-1988) ar plakātu sēriju “Kādas sievietes liktenis”. Savukārt, LMA Glezniecības nodaļu pie gleznotāja, pedagoga Eduarda Kalniņa (1904-1988) absolvēja gleznotājs, grafiķis Gunārs Cīlītis (1927-2007) ar darbu “Pie grāmatu galda”.
Pēc LMA absolvēšanas Valentīns Ozoliņš uzsāka darbu kā redaktors bij. Latvijas Valsts izdevniecības (LVI) mākslas redakcijā (1955-1965) kopā ar grafiķiem Maigoni Osi, Vasiliju Kovaļovu u.c. Vēlāk strādājis izdevniecībā “Zvaigzne” (1965-1968), piedalījies žurnāla “Karogs” (1970) veidošanā un sadarbojies ar izdevniecību “Liesma”.
Valentīns Ozoliņš ar atpazīstamu autora māksliniecisko rokrakstu un burtu kompozīciju veidojis māksliniecisko noformējumu populārām grāmatām: Džovanni Bokačo “Dekamerons” (1958, LVI), Aleksandrs Dimā “Trīs musketieri” (1958, LVI), Maksims Tanks “Gadu pēdas” (1960, LVI), Jānis Ezeriņš “Tornis” (1960, LVI), Jānis Pujāts “Latgales keramika” (LVI, 1960), Viktors Igo “Nožēlojamie” (1960, LVI), Austra Skujiņa “Dzeja” (1960, LVI), Teins de Frīss “Rembrants” (1961, LVI), Lions Feihtvangers “Goija jeb atziņas ērkšķainais ceļš” (1962, LVI), Tomass Hārdijs “Džūda Neievērojamais” (1962, LVI), Pāvils Rozītis “Kopotie raksti”, 5 sējumi (1962, LVI), Jaroslavs Hašeks “Sabiedriska cilvēka likstas”, ar Jozefa Ladas ilustrācijām (1963, LVI), Valdis Artavs “Neskūtais ezis” (1964, LVI), Imants Lasmanis “Dziesmas zaļajai zālei” (1965, LVI), Viljams Šekspīrs “Kopotie raksti” VI sējums (1965, kopā ar mākslinieku Aleksandru Stankeviču, “Liesma”), Vladimirs Fjodorovs “Skaidrā aka” (1965, “Liesma”), Jānis Grants “Vēja pusē” (1966, “Liesma”), Jozs Baltušis “Noveles par mīlestību” (1967, “Liesma”), Regīna Ezera “Dzilnas sila balāde” (1968, “Liesma”), Māra Zālīte “Rīt varbūt” (1979, “Liesma”), Dzintra Žuravska “Meža sonāte” (1979, “Liesma”), Vizma Belševica “Kamola tinēja” (1981, “Liesma”), Osvalds Mauriņš “Baltās nomoda naktis” (1981, “Liesma”) u.c.
Valentīns Ozoliņš saņēmis godalgas - TSSI (Maskava, Krievija) bronzas medaļas 1963. gadā par K.Dukura, J. Menča mācību grāmatu “Aritmētika 2. klasei” (1963, LVI) un 1964. gadā par sešu sējumu izdevuma “Viljams Šekspīrs. Kopotie raksti” (1963, LVI) māksliniecisko noformējumu kopā ar mākslinieku Aleksandru Stankeviču, kā arī PSRS Grāmatu izstādes diplomu (1965) un LPSR Grāmatu konkursa diplomu (1966).
Valentīns Ozoliņš izstādēs piedalījās kopš 1958. gada. Mākslinieka darbi bijuši eksponēti II, IV Republikas Jauno mākslinieku izstādēs (1958, 1960, bij. Latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), PSRS Jauno mākslinieku izstādēs (1958, 1960, Maskava, Krievija), PSRS Grāmatu grafikas izstādēs (1963, 1964, 1965, Maskava, Krievija), PSRS Estampu izstādē (1975, Maskava Krievija), Republikāniskajā akvareļu izstādē (1959, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), Republikas tēlotājas mākslas izstādēs (1963 - “Mākslinieku nams”; 1965, 1967 – bij. Valsts mākslas muzejs), Republikas grafikas izstādēs (1971, 1972), LMS rīkotājās izstādēs “Mākslas dienas” (1971-2002), Republikāniskajā mākslas izstādē “Rudens” (1974, 1976, bij. LPSR Mākslas muzejs), “Kuldīga akvareļos un grafikā” (Kuldīgas muzejs, 1970), Tallinas grafikas triennālēs (1974, 1977, 1986, Igaunija), “Neatkarīgie” (1995, Rīgas Sv. Pētera baznīca), “Rīga grāmatzīmēs” (2001), “Ekslibris Rīgai un rīdziniekiem” (2005, Rīgas Latviešu biedrība, RLB), “Glezniecība. Tēlniecība. Akvarelis. Grafika. Pastelis” (2006, Dailes teātris, rīkoja “Radošo senioru nams”, kuratore Helēna Medne), Grafiķu grupas izstādē (2012, Jūrmalas muzejs) u.c.
Valentīna Ozoliņa darbi bija iekļauti PSRS Mākslas fonda Mākslas salona izstāžu-pārdošanas kolekcijās Baltijas republiku akvareļu izstādē Rumānijā (Bukareste, 1959), grafikas izstādēs Polijā, Slovākijā, Bulgārijā (1960), Kanādā (1975), ASV (1976).
Valentīns Ozoliņš rīkojis personālizstādes Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā (1975), Ventspils muzejā, bij. Izglītības darbinieku namā un kultūras namā “Rītausma”, bij. Republikāniskajā Zinību namā (1979), bij. RCB bibliotēkas salonā “Vecrīga” (1998) u.c. Grafiķa darbi bija sabiedrībā ļoti iecienīti, tika eksponēti Ērgļu kultūras namā (1975), bij. Rīgas Politehniskā institūta Laboratorijas korpusā (1977), uzņēmumos: bij. Ogres trikotāžas kombinātā (1977), bij. Rīgas vagonbūves rūpnīcas atpūtas kompleksā (1978), bij. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1978, tag. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte), Rīgas 7. slimnīcā (tag. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca), bij. Smiltenes 8. ceļu būvniecības rajona administratīvajā korpusā (1983) u.c.
Valentīns Ozoliņš radījis darbus akvarelī, pastelī, kā arī veidojis ekslibrus un grafikas darbus oforta, mecotintas, linogriezuma, cinkotipijas tehnikās.
Mākslinieks bija uzņemts LMS biedra kandidāta statusā 1959. gadā ar gleznotāja, grafiķa Arvīda Jēgera (1921-2008), grafiķa Maigoņa Oša, Vasilija Kovaļova rekomendācijām, LVI direktora P.Bauģa izsniegtu raksturojumu, LMS Grafikas sekcijas vadītāja, grafiķa Marģera Vītoliņa (1912-1996) ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Leo Svempa (1897-1975) parakstītu lēmumu.
Valentīns Ozoliņš tika uzņemts LMS Grafikas sekcijā 1961. gadā ar grafiķu Vasilija Kovaļova, Marģera Vītoliņa, Artura Mucenieka (1912-1984) rekomendācijām, Grafikas sekcijas priekšsēdētāja Marģera Vītoliņa ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Eduarda Kalniņa (1904–1988) parakstītu lēmumu. Mākslinieks tika uzņemts LMS, komisijai izvērtējot grāmatu grafikas darbus - Jānis Pujāts (1925-1988) “Latgales keramika” (LVI, 1960), Jevgeņijs Ratners (1911-1985) “Baltijas simfonija” (LVI, 1961), Pāvils Rozītis “Kopotie raksti” (5 sējumi, LVI, 1962), un ainavas žanra darbus linogriezuma tehnikā. 1974. gadā Valentīns Ozoliņš darbojās PSRS Mākslas fonda Jaunrades radošajā namā Gurzufā (Krima, Ukraina), kas rosināja mākslinieku aktīvai radošajai un izstāžu darbībai. Mākslinieks piedalījies pirmajā grafikas plenērā Lizdolē (1987, kurators, mākslinieks Aldis Štelcs (1952–1992)), kurā strādāja mākslinieki: Ilgnese Avotiņa, Valija Brence (1941-2009), Nadežda Popova, Nele Zirnīte, Andris Zirnītis (1954-2022), Elza Stalidzāne (1933-2022), Vladislavs Grišins (1937-2023) un Garijs Manto (1935-2018).
Mākslinieka radošais devums tika novērtēts ar LMS prēmiju grafikas konkursā “Cilvēki un ceļi” (1987).
No 1973.-1976. gadam Valentīns Ozoliņš bija vadītājs bij. LPSR Mākslas fonda Eksperimentālajā estampa darbnīcā “Mākslinieku namā” (11.novembra krastmala 35, Rīga) kopā ar meistaru Laimoni Lejnieku (1916-1989). 20.gs. 70.-90. gados grafiķis strādāja “Mākslinieku namā” 5.stāva 95. darbnīcā un piedalījās “Mākslas dienu” atvērto durvju dienās. 2002. un 2003. gadā atvērto durvju dienās piedalījās kopā ar māksliniekiem Laimoni Blumbergu (1919-2014), Intu Bergu, Daci Lielo, Diānu Dimzu-Dimmi, Ingu Brūveri, Robertu Muzi, Liju Ragi, Sandru Bērziņu-Skrauci (1944-2021), Pēteri Sidaru, Zintu Beimani, Neli Zirnīti, Raiti Zvirbuli, fotomākslinieku Armandu Lāci.
Valentīna Ozoliņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Jūrmalas muzejā, Piebalgas muzeju apvienībā “Orisāre”, Kuldīgas novada muzejā, Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā, Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību grafiķa Valentīna Ozoliņa tuviniekiem un kolēģiem.
