Man no dabas ir dota laba āda, tāpēc līdz kādam noteiktam brīdim redzamu problēmu nebija. Kad manām vienaudzēm sāka parādīties pirmās grumbiņas, kas nodeva viņu patieso vecumu, mani uzskatīja par 8-10 gadiem jaunāku, nekā biju patiesībā. Tādos brīžos jutos laimīga, jauna un skaista. Taču dzīve pilsētā, un sevišķi tādā lielpilsētā kā Rīga, neizbēgami atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz ādu. Mūžīgā steiga, stresi, pārpūle.... tā visa rezultātā man uz sejas pēkšņi sāka parādīties nepatīkami apsārtumi (iekaisumi). Sievietei, kas pieradusi vienmēr labi izskatīties, tas ir kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Protams, tas mainīja visu manu pierasto dzīves ritmu, tai skaitā kosmētikas lietošanu. Iepriekšējā vairs nederēja, jo izsauca kairinājumu, bet jaunu arī nebija viegli piemeklēt. |