Ikvienam no mums dzīvē reizēm nākas zaudēt to, kas ir mums svarīgs, kas ieņem būtisku vietu mūsu pasaulē. Tās var būt mīļas lietas, tas var būt darbs vai veselība, tie var būt sapņi vai ilūzijas. Tomēr vissmagāk zaudējumu pārdzīvojam tad, kad zaudēt nākas tuvu, mīļu cilvēku. Zaudējums var būt uz laiku, mainoties attiecībām (šķiršanās) vai uz visiem laikiem (nāve), tas var būt reāls vai iedomāts, fizisks vai psiholoģisks – jebkurā gadījumā pārdzīvojot zaudējumu cilvēks izjūt bēdas. Bēdas ir process, ar kura palīdzību cilvēks strādā ar zaudējuma sāpēm, pamazām atgūstot zaudēto līdzsvaru savā dzīvē. Pārdzīvojot zaudējumu bēdas ir nepieciešamība, nevis vājuma izpausme. Caur bēdām cilvēks atrod veidu, kā „sadzīvot” ar zaudējumu, kā tam pielāgoties. Lai arī bēdas pārdzīvo galvenokārt caur skumjām, sērām par zaudēto, tomēr tās ir saistītas arī ar tādām emocijām kā bailes, dusmas, kauns un vainas izjūta. |