10 pasaules populārākie kokteiļi. Kā tie radās?

Mojito

Tradicionāli tiek gatavots sajaucot kopā balto rumu, cukuru, laimu, gāzētu ūdeni un piparmētras. Daži uzskata, ka Mojito varētu būt pirmais pasaulē radītais kokteilis, lai gan grūti iedomāties tieši no pudeles dzerošos jūrniekus dzeram rumu, sajauktu ar cukuru, piparmētrām un laimu. Tomēr Mojito bauda jau kopš 16. gs.

Populārākais stāts par Mojito pirmsākumiem ved uz Kubu, kur dzēriens savulaik tika nodēvēts par „El Draque”. Leģenda vēsta, ka kokteilis tika radīts ar nolūku, lai maskētu ne īpaši patīkamo garšu primitīvajiem ruma variantiem.
19. gs rums bija kļuvis jau diezgan populārs un daudz uzlabotāks garšas ziņā, taču arī Mojito nekur nepazuda un, saglabājot savu popularitāti līdz pat mūsdienām, neskatoties uz to, ka ir viens no pirmajiem pasaulē radītajiem kokteiļiem.

Singapūras metiens

Klasisks kokteilis, kas šobrīd pasaules dzērienkartēs parādās dažādos veidos. Saulaik to kādā Singapūras viesnīcas bārā radījis ķīniešu bārmenis vārdā Ngiams Tongs Būms. Pirmo reizi viņš to uzjaucis kaut kad starp 1910. un 1915. gadiem. Precīzāki dati, diemžēl, nav zināmi.

Kokteilis tiek gatavots no džina, ķiršu brendija un Cointreau liķiera vienādās daļās un pabeigts ar laima sulu un granātābolu sīrupu.

Mūsdienās dzēriens ir pieminēts daudzās grāmatās, kā arī bieži redzams TV ekrānos (mākslas filmās). To pasniedz gan lidojumos, gan daudzos pasaules bāros.

Motocikla Blakusvāģis

Radies pirms apmēram 100 gadiem. Tajā vienādās daļās ir brendijs, Cointreau liķieris un citronu sula. Pēc vienas versijas tiek uzskatīts, ka kokteili radījis parīzietis Deivids Emburijs, nosaucot šo dzērienu par Motocikla Blakusvāģi par godu savam motociklam, ar kuru tas braucis uz mazu bistro, sauktu par Harija Bāru, kur strādājis. Tur tad arī dzēriens pirmo reizi ticis uzjaukts.

Cita versija stāsta, ka Motocikla Blakusvāģisi pirmo reizi ticis uzjaukts, kad kāds amerikāņu kuģa kapteinis lūdzis pasniegt viņam pirms vakariņām kādu sildošu grādīgu dzērienu, kas palīdzētu pret saaukstēšanos. Franču bārmenis zinājis, ka brendijs šajā gadījumā būtu labākais dzēriens, taču nav gribējis pasniegt tradicionālo pēcvakariņu dzērienu pirms tām. Tā galu galā radies Motocikla Blakusvāģis.

Pisco Sour

Vēl viens vēsturisks dzēriens ir Pisco Sour- gatavots no Pisco – Dienvidamerikas brendija, citronu sulas un olu baltumiem.

Pisco kā tāds radies 16. gs., destilēts no vīnogām Dienvidamerikā un veidots kā Spāņu brendija lētāka versija. Kad Čīles ostas pilsētā piestājuši svešzemju kuģotāji, tiem jaunais dzēriens ātri vien iepaticies un tā kokteilis ātri vien izplatījies un ticis popularizēts visā pasaulē. Bet Čīle un Peru arī mūsdienās tāpat kā senāk svin Pisco Sour dienu.

Baltais Krievs

Neskatoties uz nosaukumu, šis kokteilis nav radīts Krievijā. Tas radies ap 1930.gadu, kad Krievijā ražotais degvīns uzsāka savu ceļu uz rietumiem un ASV tika veidota milzīga "Vodkas" mārketinga kampaņa" . Nosaukums kokteilim dots par godu baltgvardiešiem, kururs tajā laikā ASV dēvēja par White russians.
Arī mūsdienās daudzi bāri to labprāt iekļauj savās dzērienkartēs, bet bārmeņi Balto Krievu uzskata par vienu no labākajiem kokteiļiem, kas jelkad izgudrots.

Manhetena

Bieži dēvēts par kokteiļu karali. Arīdzan Deivida Emburija veikums. Gatavots no viskija, saldā vermuta un neliela daudzuma rūgta dzēriena.

Ticis izgudrots Ņujorkas Manhetenas klubā ap 1870. gadu. Leģenda vēsta, ka šis dzēriens pirmo reizi uzjaukts par godu banketam, kuru rīkojusi Lēdija Randolfa Čērčila, Vinstona Čērčila māte. Lai gan daži apgalvo, ka tas tā nevarētu būt, jo Lēdija tajā laikā esot bijusi Anglijā un dāvājusi dzīvību savam dēlam, piebilstot, ka kokteiļa īstais izgudrotājs drīzāk esot kāds bārmenis uzvārdā Bleks no Brodvejas bāra, Ņujorkā.

Mai Tai

Arī augļu atspirdzinošā kokteiļa Mai Tai izcelsme nav īsti skaidra. Dzēriens, kas gatavots no gaišā un tumšā ruma, ananāsu, apelsīnu un laima sulas, ir amerikāņu, par spīti savam polinēziešu nosaukumam.

Lielākā daļa zinātāju uzskata, ka tā autors ir Viktors Buergons, kāda Ouklendas bāra īpašnieks un bārmenis. Un šo kokteili viņš radījis par godu savu draugu no Taiti apciemojumam 1944. gadā.
Savukārt, Viktora draudzīgais konkurents Dons Bīčs apgalvo, ka tieši viņš ir šī dzēriena autors un radījis Mai Tai jau 1933. gadā savā jaunatvērtajā restorānā Holivudā.

Tom Collins

Šis ir dzēriens, kuru apvija daudz un dažādas leģendas. Kamēr vieni uzskata, ka kokteilis savu nosaukumu ieguvis par godu kādam cilvēkam vārdā Toms Kolins, citi apšauba to, ka tāds cilvēks vispār ir pastāvējis.
Vēl viena versija apgalvo, ka kokteilis nosaukts par godu kādam Džonam Kolinam, kas 19. gs strādājis Londonas viesnīcā par galveno viesmīli, bet vēlāk, kad dzērienam sāka pievienot džinu ar šādu nosaukumu, pārdēvēts par Tomu Kolinu.

Visticamākais gan esot sekojošs stāts, kas sācies kā joks: daži vīrieši nolēmuši izāzēt sau draugu, sakot, ka tuvējā bārā kāds čalis vārdā Toms Kolins stāstot par viņu riebīgas lietas. Apvainotais, protams, meties uz bāru skaidrot attiecības ar ļaundari, taču tur pateikts, ka Toms kolins devies uz nākošo bāru. Tieši to pašu teikuši bārmeņi arī visos citos bāros, kur nelaimīgais meklējis Tomu Kolinu. Galu galā joks izvērties par īstu sensāciju, kas nākamjā dienā aprakstīta arī vietējās avīzēs. Un nav jau nekāds brīnums, ka pēc šāda amizanta notikuma radies arī kokteilis ar nosaukumu Toms Kolins.

Asiņainā Mērija

Viena populāra leģenda vēsta, ka Asiņaino Mēriju izgudrojis komiķis, dziesmu autors un producents Džordžs Džesels. Arī viņš pats apgalvo, ka esot šī kokteiļa autors un pirmo reizi uzjaucis to kādā 1950. gada rītā, lai atbrīvotos no nakts dzeršanas sekām. Un, lai gan Džordžs vēlāk parādījās arī Smirnoff reklāmās, apgalvojot, ka izgudrojis Asiņaino Mēriju, daudzi šo faktu apšaubīja.

Meklējot atbildi uz jautājumu, kas ir patiesaos Asiņainās Mērijas izgudrotājs, tika uziets Fernanda Petriota, kāda Ņujorkas bāra bārmeņa, vārds. Izrādījās, ka viņš jau kopš 1940. gada pasniedzis šo dzērienu zem Sarkanā Sapnera vārda. Petriots apgalvo, ka tad, kad Džesels to atzina par savu izgudrojumu, tas tik un tā bijis tikai šņabis ar tomātu sulu.

Martini

Vislabāk zināmais no kokteiļiem. Tas bijis un ir populārs dzēriens biznesa cilvēku aprindās. Radīts kaut kad starp 1862. un 1871. gadiem un sākumā ticis saukts par Martinez par godu necilai Kalifornijas pilsētiņai Martinesai, kurā dzīvojis un strādājis kokteiļa autors bārmenis Džūlio Ričēlio. Lai gan dzēriena pirmsākumi meklējami jau 1860. gados, īsto popularitāti tas ieguvis ap 1900. gadu.

Nākošajā rakstā iepazīstināšu jūs ar pasaules populārāko kokteiļu receptēm, bet šoreiz vēl gribu iepazīstināt jūs ar zaļajiem kokteiļiem veselībai un enerģijai, ko piedāvā Viktorija Butenko un Apgāds Zvaigzne ABC grāmatā Zaļā dzīve. Zaļie kokteiļi veselībai un enerģijai.

Mēs visi zinām, ka jāēd vairāk augļi un dārzeņi, tomēr palielināt ikdienas devu nemaz nav tik vienkārši. Grāmatā “Zaļā dzīve” svaigēšanas pioniere un autoritāte Viktorija Butenko piedāvā ģeniāli vienkāršu, bet bieži piemirstu alternatīvu – lietot zaļos lapu dārzeņus, salātus un zaļumus kopā ar augļiem sasmalcinātus kokteiļos. Zaļie lapu dārzeņi minerālvielu un vitamīnu bagātības ziņā pārspēj pārējos dārzeņus, un to kokteiļi ir kā enerģijas spēkstacija organismam. Ātri pagatavojamie, vienkāršie kokteiļi ir veids, kā nodrošināt sevi ar visām nepieciešamajām barības vielām, tos var lietot ikviens, neatkarīgi no diētas, vides un dzīves veida. Zaļie kokteiļi izvada toksīnus, nodrošina trūkstošās barības vielas un ir garšīgi!

"Zaļā dzīve" ir ilgu gadu pētnieciskā un eksperimentālā darba rezultāts. Vispirms Viktorija Butenko izdziedināja savu ģimeni, uzlaboja kolēģu un draugu veselību, tad uzrakstīja grāmatu. Šobrīd grāmata "Zaļā dzīve" ir pieprasīta lasāmviela visā pasaulē - tā jau ir pārtulkota 26 valodās, un zaļie kokteiļi ir uzlabojuši veselību tūkstošiem cilvēku.