Latviskais kultūras mantojums – Ziemeļlatgales tautas tērps un tā valkāšanas tradīcijas
Gatavojoties Latvijas simtgadei, aizvien vairāk tiek apzināts latviskais kultūras mantojums un tradīcijas. Viens no latviskās identitātes galvenajiem simboliem - tautastērps ir dzīvs mantojums, kuru no pagātnes iedzīvinot šodienā, var nodot nākamajām paaudzēm. Šīs vērtības savos darbos ir iedzīvinājušas Baltinavas, Briežuciema, Tilžas, Rugāju, Viļakas, Kārsavas audējas, kuru darinājumi visu marta mēnesi bija aplūkojami Kārsavas pilsētas bibliotēkā. Ziemeļlatgales tautastērpi tapuši laika posmā no 2014. līdz 2015.gadam.
Noslēdzot izstādi, 5.aprīlī, uz tikšanos ar interesentiem tika aicinātas tautastērpu audējas, lai vairāk pastāstītu par tērpu tapšanu un to valkāšanas tradīcijām. Klausoties Baltinavas aušanas darbnīcas vadītājas un idejas, par pašu darināta tautastērpa izgatavošanu, iniciatores Ivetas Gabrānes stāstījumā, bija iespējams pilnvērtīgāk apjaust tērpu tapšanas procesā ieguldītā darba apjomu un pamatīgumu.
Pirmais I. Gabrānes solis bija kopā ar Baltinavas vidusskolas aušanas pulciņa dalībniekiem veikt Ziemeļlatgales tautastērpa darināšanas tradīciju izpēti, vairākkārt apmeklējot Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un konsultējoties ar etnogrāfijas nodaļas vadītāju, autoritāti iemantojušo latviešu etnogrāfijas speciālisti Ilzi Ziņgīti. Tad tika veidotas tehnoloģiskās shēmas, krāsu skices, atlasīts materiāls, veikta diegu nostiprināšana stellēs utt., tikai tad paša audekla darināšana. “Daudz informācijas par tautastērpa valkāšanu un darināšanu var atrast mūsu tautasdziesmās, vajag tikai meklēt”, saka Iveta.
“Uzaust brunčus pieredzējuša meistara vadībā var arī iesācējs, daloties savā tautastērpa darināšanas pieredzē”, apliecināja Sandra Nagle un Inese Smirnova. Piedaloties daudzajās meistardarbnīcās un semināros tika apgūtas gan aušanas prasmes, gan jostu, zeķu un vainadziņu darināšana, kā arī gūtas vērtīgas zināšanas par tautastērpa vēsturi un tradīcijām.
Izstādē redzamie tērpi, teju gadu ceļojuši gan pa Latgales novadiem, gan pabijuši Rīgā, šobrīd atgriežas pie savām īpašniecēm, lai rotātu tās dažādos pasākumos un svētkos.
