Nakts mūzika. Marjama Alakbarli (Azerbaidžāna). Gleznas
No 2014. gada 31. oktobra līdz 9. novembrim Mākslas muzeja „Rīgas Birža” (Doma laukumā 6, Vecrīgā) Boses zālē un Jūgenda salonā būs apskatāma azerbaidžāņu mākslinieces Marjamas Alakbarli gleznu izstāde „Nakts mūzika”. Šis projekts aizsāks Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Azerbaidžānas mākslas muzeju sadarbības programmu, kuras ietvaros tuvākajos gados Rīgā būs iespēja ieraudzīt spilgtākos Azerbaidžānas mākslas paraugus.
Izstādei atlasītas vairāk kā 25 Marjamas Alakbarli (Maryam Alakbarli) gleznas, kas tapušas pēdējos trīs gados – portreti, klusās dabas un ainavas. Ekspozīcijas centrālo asi veido darbu sērija ar nosaukumu „Nakts mūzika”.
Marjamas Alakbarli glezniecības pamatā ir dažādu tehniku lietošana un drosmīgi eksperimenti ar krāsām un formām. Tieši šī spilgtās un harmoniskās pasaules radīšana ar galēju kontrastu palīdzību veido mākslinieces rokrakstu. Neskatoties uz to, ka darbu autorei ir Dauna sindroms, viņa pārliecinoši izmanto iedzimto krāsu izjūtu, intuitīvi meklē individuālus izteiksmes līdzekļus un ļauj ieskatīties savā iekšējā pasaulē, kurā dominē gaisma un dzīvesprieks.
Marjama Alakbarli dzimusi 1991. gadā Baku, Azerbaidžānā. Izglītojusies Baku, Maskavā, šobrīd papildinās Parīzē. 2010. gadā Baku notika viņas debijas personālizstādes, 2011. gadā sarīkotas izstādes Berlīnē (galerija „Baku-Berlin”) un Parīzē („Vivienne art galerie” un „UNESCO”), 2012. gadā Maskavā (Laikmetīgās mākslas muzejs), 2013. gadā Romā (Nacionālā grafikas institūta izstāžu salons „Palazzo Poli”) u.c.
Marjamas Alakbarli veikumu pazīstamais franču mākslas zinātnieks Prof. Tjerī Difrēns (Thierry Dufrêne) raksturojis kā tuvināšanos Sākumam: „Kad pirmo reizi ieraudzīju Marjamas zīmējumus un abstraktās kompozīcijas, uzreiz apjautu, ko viņa dara un ko mēģina pastāstīt ar saviem darbiem. Tā ir atgriešanās pie pirmavota, kur visas formas ir vienlīdzīgas, jo tās veido tikai gaisma.”
Pasaulslavenā fraču aktrise Žiljeta Binoša (Juliette Binoche), gleznotājas izstāžu patronese Francijā, atzīmējusi: „Marjamai ir svaigs skatījums uz krāsu – viņa nebaidās izgaismot priekšmetus vienīgi sev raksturīgā manierē. Tā var rīkoties tikai pati Māte Daba. Marjamas mākslā ir jūtas. Nav nekā nejauša un nekonsekventa. Nav izlikšanās, augstprātības, sentimenta – ir pateicība un dabiskums, kas piemīt bērniem. Mākslinieci nebaida perspektīvas un kompozīcijas likumi. Intuīcija atved viņu pie tehnikas, bet vēlēšanās dzīvot – pie radošā impulsa. Un Marjama cīnās par dzīvību. Vienā gleznā pēc otras.”
„Jau gandrīz pusotru gadsimtu ir aktuāla Dostojevska frāze – skaistums glābs pasauli. Marjamas Alakbarli gadījumā šī frāze nāk prātā gan viņas daiļrades, gan dzīves kontekstā. Autores darbi ir kā magnēti, kas fascinē ar koncentrētu un gaišu enerģiju. Tikai viņai piemītošā plastika apbur ar savu emocionālā stāvokļa artikulāciju. Marjama dzīvo mākslai un eksistē no mākslas, atverot sevi ar tās palīdzību. Māksla ir viņas galvenais komunikācijas veids ar pasauli. Varbūt tieši tāpēc Marjamas darbos tik spēji un pārliecinoši nolasās arī mākslinieciskais message,” atzīmē ievērojamā Krievijas laikmetīgās mākslas kuratore Olga Sviblova (Ольга Свиблова).
