Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija
Ceturtdien, 16. oktobrī, plkst. 18.00 Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) un Gustava Kluča darbu izstādes „Kāda eksperimenta anatomija” kuratore Iveta Derkusova aicina uz trešo, noslēdzošo, pasākumu ciklā „Ceturtdienas vakara diskusijas”. Sarunas tēma: „Grafiskais dizains / fotomontāža kā mākslas forma un varas instruments”. Vakara īpašie viesi – dizainers Edgars Zvirgzdiņš un režisors Pēteris Krilovs.
Kopā ar mākslas zinātnieci, izstādes kuratori Ivetu Derkusovu un grafikas dizaineru, dizaina aģentūras „Associates, Partners et Sons” dibinātāju Edgaru Zvirgzdiņu klātesošie varēs iedziļināties grafikas dizaina specifikā un attīstības tendencēs 20. gadsimtā. Ka zināms, 1920.–1930. gadu dizaina estētiku būtiski ietekmējuši tā laika modernie mediji – foto, kino u.c., kas piedāvāja neparasti efektīvas un izteiksmīgas mākslas formas, tostarp – fotomontāžu, kas kļuva par Gustava Kluča (1895–1938) daiļrades vizītkarti. Transformējušies, avangarda mākslas jaunradītie principi ir klātesoši arī šodienas dizaina estētikā. Edgars Zvirgzdiņš analizēs Gustava Kluča darbu grafiskā dizaina jomā, meklējot unikālās iezīmes mākslinieka tehnisko paņēmienu klāstā un izteiksmes valodā.
Savukārt kino un teātra režisora Pētera Krilova redzējums par Gustava Kluča mākslas un jo īpaši fotomontāžas tehnikā tapušiem darbiem rosinās domāt par šī medija problemātiskajām izpausmēm mākslinieka dzīves laika sociālpolitisko nosacījumu kontekstā. Nav noslēpums, ka 20. gadsimta 20.–30. gados Gustava Kluča eksperimentālie darbi kalpoja kā spēcīgi ideoloģijas un varas instrumenti. Šādā skatījumā nozīmīgas ir ne tikai mākslinieka un varas attiecības, aktuāli kļūst tādi fundamentāli jautājumi, kā sabiedriskās domas patstāvība, indivīda izvēles brīvība un ar to saistītā atbildība. Vai māksla vispār var būt brīva? Cik lielā mērā mākslinieka radošās idejas spēj ietekmēt cita cilvēka domāšanu? Kādas ir personības autonomijas robežas? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem tiks meklētas 16. oktobra diskusijā.
„Ceturtdienas vakara diskusiju” cikls ir viens no tematiskajiem pasākumiem, kas norisinās izstādē „Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija”. Uzklausot un iesaistoties atvērtās foruma tipa sarunās, interesenti aicināti no šodienas skatupunkta paraudzīties uz izcilā Latvijā dzimušā krievu avangarda pārstāvja Gustava Kluča daiļradi, atklājot to plašākā kultūrvēsturiskā aspektā.
Izstāde „Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija” LNMM izstāžu zālē Arsenāls ir līdz šim vērienīgākā mākslinieka darbu r retrospekcija Latvijā, kas daudzpusīgi parāda meistara individuālā rokraksta evolūcijas ceļu uz lielo vēsturisko notikumu fona.
Uz diskusiju aicināti visi interesenti! Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Dalības maksa: „Labās dienas” akcijas cena EUR 1,42.
Izstāde skatāma tikai līdz 26. oktobrim.
MĒRĶAUDITORIJA:
Studenti, pieaugušie, pensionāri
NORISES LAIKI:
2014. gada 4. un 18. septembrī, 16. oktobrī plkst. 18.00
DALĪBAS MAKSA:
Akcijas „Labā diena” ietvaros: visiem – EUR 1,42
IEPRIEKŠĒJA PIETEIKŠANĀS:
Nav nepieciešama. Vietu skaits neierobežots.
PASĀKUMU KOORDINATORE:
Elīna Ķempele, LNMM izglītības programmu kuratore
