Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


Arhitekta Konstantīna Pēkšēna 155. jubilejas svinības un izstādes „Jaunieguvumi” atklāšana Rīgas Jūgendstila muzejā

Redakcija
Redakcija

Arhitekta Konstantīna Pēkšēna 155. jubilejas svinības un  izstādes „Jaunieguvumi” atklāšana Rīgas Jūgendstila muzejā
3. Apgleznots fajansa šķīvis izgatavots 20. gs pirmajā pusē. Priekšmets muzeja krājumā nonācis 2013. gadā

Ceturtdien, 6. martā plkst. 17.00 Rīgas Jūgendstila muzejā notiks izstādes „Jaunieguvumi” atklāšana, kā arī arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam veltīts jubilejas pasākums.

Izstādē „Jaunieguvumi” eksponēti simtgadīgi jūgendstila priekšmeti, kas lietoti Rīgā. Izsmalcinātie stikla un porcelāna priekšmeti, kā arī sieviešu un vīriešu aksesuāri muzeja krājumā nonākuši pateicoties kuplajam dāvinātāju pulkam.

Rīgas Jūgendstila muzejs aicina apmeklēt arī izcilā latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna 155 gadu jubilejas pasākumus – ceturtdien, 6. martā plkst. 17.00 notiks svinīgais sarīkojums – profesora Jāņa Krastiņa lekcija par K. Pēkšēna dzīvi un darbību, pasākumu kuplinot čellistam Mārim Ziemelim. Svinīgajā notikumā piedalīsies arī arhitekta dzimtas pārstāvji un studentu korporācijas „Selonija” biedri.

Piektdien, 7. martā plkst. 16.00 Rīgas Meža kapos (pulcēšanās pie pirmo Meža kapu ieejas) notiks piemiņas pasākums par godu Konstantīnam Pēkšēnam, to vadīs arhitekts Eižens Upmanis.

Konstantīns Pēkšēns (1859. gada 8. marts - 1928. gada 23. jūnijs) ir viens no visu laiku ievērojamākajiem latviešu arhitektiem. Pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas vairāk nekā 200 ēkas, tostarp arī nams, kurš šobrīd atrodas Rīgas Jūgendstila muzejs. Paralēli arhitekta darbam, K.Pēkšēns aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrībā un piedalījās latviešu laikrakstu izdošanā, tādējādi sniedzot lielu ieguldījumu nacionālajā Atmodā. Viņa vadībā zinības ieguva arī daudzi topošie latviešu arhitekti, kas strādāja arī Pirmās Latvijas Republikas laikā un radīja galvaspilsētas seju tādu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās.