Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:342, Did:0, useCase: 3


Ģertrūdes ielas teātrī “Slepenās varas spēles”

Redakcija
Redakcija

Ģertrūdes ielas teātrī “Slepenās varas spēles”
Attēls no otrās sarunas: Piespiedu kolaborācija II Pasaules kara laikā okupācijas režīmu armijās

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammas “Latvijai - 100” Ģertrūdes ielas teātrī notiek diskusiju cikls “Pagātnes pārvarēšana, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei”, kura laikā tiek apspriesta un analizēta padomju totalitārā režīma nozīme un ietekme uz mūsdienu Latvijas sabiedrību.

Otrdien, 2016. gada 2. februārī pl.18.00 notiks diskusijas trešā saruna, kuras tēma ir “Slepenās varas spēles”. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas vēsturē ierakstītas daudzas traģiskas lappuses. Viena no tām – par trimdas latviešiem, kurus Rietumu specdienesti mēģināja izmantot spiegošanai pret Padomju Savienību.

Tā dēvētie "kultūras sakari" ar latviešu trimdu padomju okupācijas laikā ietvēra gan iespēju neformāli, tomēr kontrolēti apmainīties ar informāciju starp atšķeltajām tautas daļām, gan arī īpašas Valsts drošības komitejas (VDK) izstrādātas ideoloģiskās un izspiegošanas operācijas. Kādi faktori ietekmēja Latvijas PSR kultūras darbinieku motivāciju piekrist sadarbībai ar VDK? Kāda bija un kā darbojās sistēma, kura piespieda nācijas autoritātes uz tādu rīcību un pakļāva tik milzīgam pazemojumam, ka tās joprojām nespēj par to runāt? Un kādi iemesli bija tiem, kas atteicās no šādas sadarbības? Kā to visu izprotam šodien?

Diskusijas moderatore: literāte un žurnāla “Domuzīme” redaktore Rudīte Kalpiņa
Diskusijas dalībnieki: literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, mākslas zinātniece un vēsturniece Ieva Kalniņa, arhitekts un politiķis Aleksandrs Kiršteins, vēsturnieks Jānis Ķeruss, tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere, agrākais ārpolitisko notikumu komentētājs, žurnālists Voldemārs Hermanis; filologs Austris Grasis.

Sadarbībā ar vēsturniekiem, sabiedriski aktīvām personībām un dažādu jomu māksliniekiem caur pagātnes notikumu kritisku analīzi tiek meklēta un piedāvāta jauna attīstības perspektīva sabiedrības un Latvijas demokrātijas stiprināšanā. Diskusijas apmeklējums - bez maksas.

Projektu īsteno: biedrība TARBA
Finansiāli atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds