Ģertrūdes ielas teātris svin 10 gadu jubilejas sezonu
3. septembrī preses brokastīs Ģertrūdes ielas teātris stāstīja par saviem 2019./2020. g. teātra sezonas plāniem un iecerēm. Šo sezonu Ģertrūdes ielas teātris pavadīs jubilejas zīmē, 27. oktobrī svinot 10 gadus, kopš ĢIT telpās – Ģertrūdes ielā 101a – notika pirmā izrāde, tāpēc iecerēts gan koncentrētā veidā atskatīties uz paveikto, gan meklēt jaunus virzienus un paplašināt savu darbību.
No 22. līdz 27. oktobrim ar īpašu izrāžu skati1 TOP 10 ĢIT – iestudējumiem, kas ir gan šībrīža ikmēneša programmā, gan tiks atjaunoti īpaši par godu teātra desmitgadei, – tiks atzīmēta ĢIT dzimšanas diena. Pasākuma laikā notiks arī Baltijas valstu jauno skatuves mākslinieku forums, oficiāli atklājot rezidenču programmu. Pateicoties iegūtam sociālās uzņēmējdarbības atbalsta grantam2, ĢIT šogad var paplašināt savu darbību, atklājot jaunu virzienu teātrī – mākslinieku rezidenci jeb mēģinājumu zāli, kas paredzēta radošā procesa atbalstam - iespēja māksliniekiem pievērsties mērķtiecīgai sava rokraksta attīstīšanai un izpētei.
Ģertrūdes ielas teātra vadītājs, režisors Andrejs Jarovojs par sezonas plāniem: “Jauna, mūsdienīga teātra valoda var veidoties apstākļos, kur netiek uzreiz prasīts rezultāts, jo bieži vien tā ir došanās nezināmajā. Jaunas skatuves valodas atklājumi veidojas tieši procesā, nevis produktorientētā ražošanā. Tā kā sezonu sākam ar svinībām, arī katrā no jaunajām izrādēm, kas šosezon papildinās ĢIT programmu, tiks kaut kas svinēts – satikšanās, dažādība, ķermenis, deja un teātris.”
Šosezon ĢIT programmu papildinās arī citu producētas izrādes, kas pirmizrādi jau piedzīvojušas. Līdzās zīmola KatlZ producētajai izrādei “Karš vēl nav sācies” (mūsdienu dramaturga Mihaila Durņenkova noveles izspēlē aktieri Guna Zariņa, Gitis Ivanauskas un Aleksandrs Maļikovs) arī režisora Kārļa Krūmiņa LKA Leļļu teātra kursa nu jau absolventu diplomdarba izrāde “Nelabā roka”. Abas izrādes vairākos datumos jau biļešu tirdzniecībā.
Sezonas jauniestudējumus veidos Agate Bankava, Andrejs Jarovojs, divas pirmizrādes gaidāmas sadarbībā ar zīmola KatlZ producenti Jevgēņiju Šermeņevu – ĢIT strādās režisori no Krievijas Vesevolods Ļisovskis un Dmitrijs Volkostrelovs. Tāpat arī ĢIT šosezon savus darbus izvēlējušies veidot Vladislavs Nastavševs, Elmārs Seņkovs, Arnita Jaunsubrēna.
Horeogrāfe Agate Bankava šobrīd strādā pie savas solo izrādes: “Izrāde par to, kā es dzīvoju savā ķermenī un kā mans ķermenis dzīvo manī. Personiska izrāde par mani – kā es visu šo gadu laikā esmu mācījusies deju, kas no tā ir palicis manā ķermenī un šobrīd sadzīvo savā starpā un – vai es vispār ieklausos savā ķermenī.” Pirmizrāde novembrī.
Vladislavs Nastavševs iecerējis izrādi “Šeit sākas nakts” pēc franču mūsdienu autora Alēna Girodī, kurš plašāk pazīstams kā atzīts kino režisors, romāna motīviem. Stāsts par vidējās paaudzes vecuma vīrieti, kurš pēkšņi sāk izjust dīvainas jūtas pret 98 gadus vecu onkuli, pats šīs emocijas un tieksmes nespējot izskaidrot. Tad stāstā iejaucas policija, un – sākas nakts. “Sākot lasīt romānu, es jutos ļoti iedvesmots un iedvesmots esmu vēl šobrīd, tāpēc ļoti gaidu brīdi, kad varēšu sākt strādāt pie šī iestudējuma. Es esmu ļoti priecīgs būt šeit, Ģertrūdes ielas teātrī, jo man šajā teātrī patīk divas lietas. Pirmkārt, pastāvīgas trupas neesamība, kas nodrošina svaigu gaisu teātrī. Otrkārt, cenzūras, vai precīzāk būtu teikt – ierobežojumu, – neesamība. Kaut vai materiāla izvēlē – šis bija vienīgais teātris Rīgā, kas bija gatavs iestudēt “Melno spermu”. Es te varu baudīt brīvību, un tādu vietu Rīgā nav nemaz tik daudz.” Pirmizrāde plānota decembra beigās/ janvāra sākumā. Lomās: Igors Šelegovskis, Āris Matesovičs, Inese Pudža, Anta Aizupe, Marija Linarte, Kaspars Dumburs.
Elmārs Seņkovs strādās kopā ar daļu jau minētā LKA Leļļu teātra kursa absolventiem – Matīsu Budovski, Unu Eglīti, Mārtiņu Gaili, Agri Krapivņicki, Sandiju Dovgāni –, pagaidām neatklājot izvēlēto materiālu. “Ar šo kursu LKA esmu strādājis divus gadus. Ir atrasta domubiedru grupa, ar ko kopā gribas strādāt, veidot dialogu, radīt, kopā mācīties, meklēt un ieraudzīt citu ceļu un tēmas, ko apskatīt. Jūtu, ka ĢIT ir brīva atmosfēra. Cilvēki nodarbojas ar lietām, kas viņus interesē. Te nav mākslas fabrika. Nekas nerodas bez jauna ceļa meklējumiem, un šī ir fantastiska eksperimentu laboratorija.” Pirmizrāde iecerēta pavasarī.
Vsevolods Ļisovskis ar Ināru Slucku un Janu Jacuku vasarā radošajā laboratorijā strādāja pie Rīgas versijas eksperimentālajai izrādei “Klusēšana par izvēlēto tēmu”. Sadarbībā ar latviešu aktrisēm režisors izstrādājis jaunu izrādes konceptu, tāpēc izrāde noteikti būs interesanta arī tiem, kas pagājušajā sezonā ĢIT redzēja šī projekta viesizrādi ar aktrisi Alenu Starostinu. Savukārt Dmitrijs Volkostrelovs iestudēs izrādi pēc mūsdienu baltkrievu dramaturga Pāvela Prjažko darba. Iestudējuma pirmizrāde paredzēta maija beigās Berlīnes teātrī Volksbühne festivālā POSTWEST, pēc tam izrāde tiks rādīta Rīgā, Ģertrūdes ielas teātrī. Līdzās krievu aktrisei Alenai Starostinai izrādē piedalīsies arī latviešu aktrises Inese Pudža, Anta Aizupe un Jana Jacuka.
Latviešu māksliniece Arnita Jaunsubrēna, kura kopš 2008. gada dzīvo un strādā Vācijā, paralēli saglabājot saikni ar Latviju un darbojoties arī ĢIT3, izrādē “Vinils” pievērsīsies vairāku paaudžu, tai skaitā pašas Arnitas, bērnības platei – radioteātra iestudējumam “Sniegbaltītes skola”. Nesen vēlreiz noklausoties šo plati, režisorei radās jautājumi, kam bērnībā netika pievērsta uzmanība, tāpēc jauniestudējumā Arnita vēlas pētīt lugu ne tikai kā vairāku paaudžu bērnības fenomenu, bet arī kā brīvā laika pavadīšanas formā paslēptu padomju varas propagandu. Režisore jau uzsākusi darbu pie lugas analīzes, salīdzinot oriģināltekstu krievu valodā un tulkojumu latviešu valodā un pētot tēlu raksturus un hierarhiskās attiecības, lugā ieliktās “mācības” un autora izvēlēto valodu kā piemēru ideoloģiskajai audzināšanai. Arnita pati veidos arī izrādes dramaturģisko materiālu, kur savīsies pašas un citu atmiņas par radiolugu “Sniegbaltītes skola”, arhīvu materiāli par lugas iestudējumiem.
Savukārt Andrejs Jarovojs veidos izrādi “Malkasceļi”. Nosaukums ir atsauce uz Martīna Heidegera filozofijas darbu, taču nebūs tā iestudējums. Andrejs Jarovojs ir jaunu teātra formu un izteiksmes līdzekļu meklētājs, kas savos darbos pēta teātra valodu, zīmes, telpu, laiku un komunikāciju ar skatītāju. Izrādē “Malkasceļi” režisors turpinās pievērsties teātrim, kas nav balstīts tekstā. Fiziska, vizuāla izrāde, kur caur spēlēšanos ar koksnes fiziskumu, radošā komanda poētiskā veidā runās par cilvēku un kultūru, pētot vecā un jaunā līdzāspastāvēšanas noteikumus, savstarpējās attiecības un attīstības potenciālu.
