Iznākusi Alvja Marcinkēviča monogrāfija “Ukrainas krīze: Divgalvainā ērgļa impērijas trieciens”
Šī gada 30. novembrī aprit četri gadi, kopš plašākas auditorijas uzmanību piesaistīja notikumi Kijevā, kad Ukrainas spēka struktūru pārstāvji izrēķinājās ar mierīgajiem demonstrantiem. Tas aizsāka pret toreizējo valsts prezidentu Viktoru Janukoviču vērstus protestus, kas noslēdzās ar valsts režīma maiņu, Krimas aneksiju un Donbasa destabilizāciju, izraisot nopietnāko krīzi Krievijas un Rietumu attiecībās kopš Aukstā kara noslēguma.
Sākot ar 30. novembri, Latvijas grāmatu veikalu plauktos būs pieejams Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes absolventa Mg. hist. Alvja Marcinkēviča pētījums par Ukrainas krīzes cēloņiem un Krievijas agresijas motīviem “Ukrainas krīze: Divgalvainā ērgļa impērijas trieciens”. Nosaukumā autors trāpīgi norāda uz trim krīzes līmeņiem. Pirmkārt, Krievijas agresijas pret Ukrainu radīto triecienu Maskavas un Kijevas attiecībām. Otrkārt, triecienu Krievijas un Rietumu attiecībām. Treškārt, uz šīs krīzes radīto triecienu Eiropas drošības arhitektūrai.
Apgāds “Lasītava” piedāvā kritiski domājošam lasītājam oriģinālu, aizraujošu, viegli lasāmu pētījumu par Ukrainas krīzi, kuras iedīgļi tika radīti jau PSRS sabrukuma laikā, bet kura izlauzās ārā 2013.–2014. gadā un turpinās vēl šodien. Talantīgais jaunās paaudzes vēsturnieks A.Marcinkēvičs ir veicis skrupulozu darbu, apkopojot publikācijas Ukrainas, Krievijas un Rietumvalstu presē, analizējot un sintezējot aculiecinieku intervijas un memuārus, Ukrainas Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas materiālus, kā arī kritiski izvērtējot pēdējos gados tapušos akadēmiskos pētījumus – kopā vairāk nekā 300 avotu un literatūras vienību.
Monogrāfijas zinātniskie recenzenti Dr. hist. Jānis Taurēns un Dr. hist. Aldis Miņins uzskata, ka darba autors ir lauzis vismaz divus stereotipus. Pirmkārt, pretēji valdošajam uzskatam, ka vēsturniekam jāpēta 50 un vairāk gadus seni notikumi, viņš ir demonstrējis, ka vēstures pētniecības metodes un maksimālas objektivitātes princips ir piemērojams arī nepilnus piecus gadus nesenu procesu analīzē. Otrkārt, vēsturnieks nav kautrējies skatīties pāri Latvijas robežām Ukrainas virzienā, uzskatāmi apliecinot, ka globalizētajā pasaulē nav iespējams norobežoties, būvēt sienas, jo notiekošais šķietami tālu no Baltijas jūras reģiona demokrātisko valstu telpas var iespaidot un arī iespaido Latviju.
