“Bagāža” – romāns, par kuru jādomā vēl ilgi
Iznācis austriešu rakstnieces Monikas Helferes romāns “Bagāža”, neliela apjoma spēcīgs un emocionāli piesātināts darbs.
Tas ir izcilās tulkotājas Silvijas Brices izmeklēts, ieteikts un iztulkots darbs – tas jau pasaka daudz. “Kā ar smalku, melnu līniju zīmēta kalnu pakājes ainava, gandrīz melnbalta, bet pašā vidū ir Marija, koša kā roze, kopā ar Jozefu, ar bērniem – un ar savu skaistumu. Sētā, kur starp diviem ķiršu kokiem plīvo sniegbalti palagi. Bet skaistums tik bieži pievilina drāmu, un piedevām kaut kur aiz kalniem neredzams plosās karš. Skatuve ir gatava.
Romāna autore Monika Helfere lakoniskā valodā izstāsta šo drāmu. Bet rakstnieces vārdi un teikumi ir tik uzlādēti, ka ļauj mūsu iztēlei gleznot spilgtu, telpisku gleznu, kas pilna ar šī romāna varoņu emocijām,” raksta Silvija Brice.
Šis ir dzimtas stāsts, sievietes mūža atainojums, smalka versija par ciemata dzīves gaišajām un tumšajām pusēm, viegls atgādinājums par to, cik ātri un nesaudzīgi mēs, cilvēki, vēršamies pret citādākajiem un vienlaikus – atzīšanās mīlestībā saviem senčiem. Vēl tas ir vēstījums par to, kā nieka simts gadu laikā ir mainījušās cilvēciskās attiecības, kas šobrīd liekas cilvēcisks un kas – nepiedodams. Jā, un kā mierinājums, vai tieši otrādi, nebeidzams skumju avots, var kalpot doma, ka mēs esam izauguši no līdzīgu šaubu nepanesami smagās nastas. Ka atklājumu gara iedvesmotie ir raduši iespēju atrisināt vismaz šo mistēriju.
Ikvienu stāstu var izstāstīt daudzumdaudzās versijās, un klausītājs noticēs tai, kas visvairāk sabalsosies ar viņa paša pasaulsuzskatu.
Tā arī ar Marijas un Jozefa, birģermeistara Finkes, svešinieka Georga, apņēmīgā Lorenca, klusās Kates un pārējo bērnu stāstiem. Kura ir tā versija, kurai piekristu viņi visi? Vai tāda vispār ir iespējama? Varbūt arī nemaz nav vajadzīga, jo arī dzīve mums ir katram sava, neatkarīgi no tā, cik kuplā pulkā to vadām.
“Bagāža” vēl kādu laiku dzīvosies prātā arī pēc izlasīšanas. Teksts ir blīvs un neviennozīmīgs. Tas atstāj izvēli lasītājam un izaicina sastapties ar savu iekšējo ciematnieku. Kāds viņš/ viņa ir? Paštaisns un nosodošs? Vai tieši otrādi – dāsns un sirsnīgs?
Austriešu rakstniece Monika Helfere (1947) ir godalgota daudzu romānu, stāstu un bērnu grāmatu autore.
Pieejama arī e-grāmata.
No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.
