“Neputns” sadarbībā ar biedrību “Ekrāns” izdevis grāmatu “Rolanda Kalniņa telpa”
Nedēļu pēc stāvovācijām, ar kurām noslēdzās režisora Rolanda Kalniņa filmas “Četri balti krekli” pasaules pirmizrāde Kannu kinofestivālā, nākusi klajā biedrības “Ekrāns” un izdevniecības “Neputns” sadarbībā tapusī grāmata “Rolanda Kalniņa telpa”. Tai dots apakšvirsraksts “Deviņas šķautnes viena izcila kinorežisora radošajā darbībā”.
Apkopojot astoņu autoru pētījumus, tapis apjomīgs un bagātīgi ilustrēts izdevums, kurā aplūkotas dažādas tēmas un rakursi izcilā režisora filmogrāfijā un dzīvē. Grāmatas sastādītāja un tekstu redaktore ir kinožurnāliste Kristīne Matīsa. Ilustratīvo materiālu atlasījusi un sakārtojusi fotomāksliniece un projekta vadītāja Agnese Zeltiņa, kuras meklējumi ļāvuši izdevumu papildināt ar iepriekš neapzinātiem nozīmīgiem arhīvu materiāliem.
“Izrādījās, ka mēs katrs esam centušies pa citām durvīm tikt iekšā Rolanda Kalniņa telpā, zinādami, ka tur ir, ko rakt un studēt, tur pietiek materiāla pilnīgi atšķirīgiem pētījumiem un pētniekiem. Grāmatas veselumam vajadzēja tikai pavērt vēl dažas durvis un ielaist gaismas staru ... Tā tas viss mutuļojot veidojās un dzima, pamazām ieguva formu un veidu, sastājoties grāmatas nodaļās un kopā veidojot daudzpusīgu priekšstatu par visu to, kas atrodams Rolanda Kalniņa radošā mūža garīgajā telpā,” grāmatas ievadā raksta Kristīne Matīsa.
Pieteiktās deviņas šķautnes režisora radošajā darbībā iezīmē deviņi analītiski teksti. Dita Rietuma atklāj Rolandu Kalniņu kā spilgtāko modernisma adeptu Latvijas kino vēsturē, Daira Āboliņa analizē viņa īpašo prasmi strādāt ar aktieriem, Aija Rozenšteine ielūkojas režisora sarežģītajās attiecībās ar cenzūru, Ieva Pitruka – nerealizētajos scenārijos un nenotikušajās filmās, īpašu uzmanību veltot radikālākajai no tām – “Piejūras klimats” (1974). Toms Zariņš pēta Kalniņa filmu fizisko telpu un vizualitāti, Zane Balčus Kalniņa nedaudzo dokumentālo filmu kontekstā izceļ filigrāno Vijas Artmanes portretējumu “Saruna ar karalieni” (1980). Jūlija Dibovska aplūko ķermeņa konceptu režisora spēlfilmās, Kristīne Matīsa – viņa attiecības ar rakstīto tekstu. Grāmatu noslēdz Ievas Pitrukas ieskats Rolanda Kalniņa biogrāfijā un personībā.
Grāmata ir apliecinājums tam, ka, dzīvojot aiz “dzelzs priekškara”, Rolands Kalniņš jūtīgi un precīzi uztvēris pasaules tālaika aktuālākos strāvojumus un viņa 60. un 70. gados tapušās filmas lieliski iekļaujas pasaules kinovēstures kontekstā, kur tās runā vienā balsī ar franču “jauno vilni”, itāļu neoreālistiem, čehu un poļu kino avangardu un izcilākajām atkušņa laika krievu filmām. Neapšaubāms Rolanda Kalniņa radošā devuma novērtējums ir filmas “Četri balti krekli” (1967) iekļaušana šīgada Kannu kinofestivāla programmā “Cannes Classics” līdzās Ingmara Bergmana, Alfreda Hičkoka un Stenlija Kubrika darbiem.
Rolands Kalniņš (1922) darbu Rīgas kinostudijā sācis kā režisora asistents filmā “Mājup ar uzvaru” (1947). Par viņa pirmo patstāvīgo darbu režijā kļuva filma “Ilze” (1959). Pavisam uzņēmis 18 spēlfilmas, un izcilākās no tām – “Ceplis” (1972), ”Akmens un šķembas” (1966), “Četri balti krekli” (1967), “Akmeņainais ceļš” (1983), “Ja mēs visu to pārcietīsim” (1987) – ir kļuvušas par daļu no Latvijas kino zelta fonda. Novatoriskās kinovalodas un padomju varai netīkamu tēmu dēļ Kalniņa filmas tika cenzētas un aizliegtas, gandrīz viss filmas “Piejūras klimats” (1974) uzfilmētais materiāls – iznīcināts. 90. gadi iezīmēja Kalniņa filmu renesansi. 1998. gadā Rolands Kalniņš kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, 2005. gadā saņēma Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā. 85 gadu vecumā režisors pabeidza savu pēdējo pilnmetrāžas spēlfilmu “Rūgtais vīns” (2007).
Latviešu valodā ar kopsavilkumu angļu valodā
Sastādītāja un literārā redaktore: Kristīne Matīsa
Sastādītāja un ilustratīvā materiāla redaktore: Agnese Zeltiņa
Tekstu autori: Daira Āboliņa, Zane Balčus, Jūlija Dibovska, Kristīne Matīsa, Ieva Pitruka, Dita Rietuma, Aija Rozenšteine, Toms Zariņš
Pārpublicēto tekstu autori: Rolands Kalniņš, Dina Kuple, Mihails Savisko, Dzidra Smiltēna
Korektore: Māra Ņikitina
Tulkotāji: Jūle Mare Rozīte, Viktors Freibergs (angļu valodā), Ingmāra Balode (no poļu valodas)
Angļu teksta korektore: Iveta Boiko
Dizains: Inta Sarkane
Attēlu apstrāde: Jānis Veiss
