Atklāti rakstnieki, kuri pārstāvēs Latviju 2018. gada Londonas grāmatu tirgū
Britu padome sadarbībā ar Igaunijas Literatūras centru, Latvijas Starptautisko rakstnieku un tulkotāju māju un Lietuvas Kultūras institūtu izziņojusi 2018. gada Londonas grāmatu tirgus (10. – 12. aprīlis) goda viesu – Baltijas valstu – Kultūras programmu.
Šajā gadā Baltijas rakstnieku delegāciju Londonā veido 12 atzīti un nozīmīgi rakstnieki, kuri atspoguļo Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko sniegumu mūsdienu literatūrā. Londonas grāmatu tirgus kultūras programma būs viena no retajām iespējām vienkopus redzēt un dzirdēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas rakstniekus starptautisku nozares speciālistu auditorijas priekšā diskutējam ar kolēģiem – rakstniekiem no Lielbritānijas.
Jau iepriekš ziņots par Londonas grāmatu tirgus Dienas autoriem, kuri pārstāvēs Baltijas rakstnieku delegāciju:
• Nora Ikstena – viena no ietekmīgākajām prozaiķēm un esejistēm Latvijā. Noras Ikstenas grāmatas “Mātes piens” tulkojumu angļu valodā 2018. gada martā izdos Lielbritānijas izdevniecība Peirene Press.
• Rakstnieks un feļetonists Mikhels Muts (Mihkel Mutt) – viens no izaicinošākajiem Igaunijas literātiem, kura daiļradē ir ap 40 romānu, memuāru un bērnu literatūras grāmatu.
• Vēsturniece Kristina Sabaļauskaite (Kristina Sabaliauskaitė) ir Lietuvas lasītākā mūsdienu rakstniece. Viņas grāmatu sērija Silva Rerum raksturota kā pēdējās desmitgades svarīgākais Lietuvas sasniegums literatūrā.
Šodien tika starptautiski izziņots arī Baltijas rakstnieku delegācijas pilnais sastāvs. Latviju Londonā pārstāvēs rakstnieki Kārlis Vērdiņš, Luīze Pastore un Inga Ābele; Igauniju – Mārja Kangro (Maarja Kangro), Andrejs Ivanovs (Andrei Ivanov) un Reins Rauds (Rein Raud) – , bet Lietuvu – Toms Venclova (Tomas Venclova), Undine Radzevičūte (Undinė Radzevičiūtė) un Alvīds Šlepiks (Alvydas Šlepikas). Šo rakstnieku daiļrade kopā veido plašu literāro žanru klāstu, iekļaujot dzeju, bērnu literatūru un prozu, kā arī dramaturģiju un publicistiku.
Kultūras programmas pasākumi tirgus laikā norisināsies tādās vietās kā Britu bibliotēka (British Library) un Nacionālā dzejas bibliotēka (National Poetry Library), kur lasītājiem būs iespēja satikt rakstniekus un piedalīties diskusijās.
Kortīna Batlere (Cortina Butler), Britu padomes Literatūras daļas vadītāja: “Lielbritāniju ar Baltijas valstīm saista ciešas vēsturiskas saites, un Lielbritānijā ir nozīmīgas lietuviešu, igauņu un latviešu kopienas. Sagaidāms, ka 2018. gada Baltijas kultūras programma viesu valsts statusā būs ievērojams ieguldījums, lai stiprinātu šīs attiecības, kā arī Lielbritānijas iedzīvotāju vidū radītu paliekošu iespaidu un izpratni par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mūsdienu literatūras pamatīgumu un dziļumu. Ir ļoti patīkami pie šīs programmas strādāt kopā ar Londonas grāmatu tirgu un sadarbības partneriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – jo īpaši Baltijas valstu neatkarības simtgadē. Šie apstākļi rada unikālu iespēju visu četru valstu rakstniekiem, izdevējiem un lasītājiem paplašināt kontaktu loku, kā arī veicināt savstarpēju izpratni un Baltijas valstu literārā mantojuma atpazīstamību Lielbritānijas lasītāju vidū.”
Džeksa Tomasa (Jacks Thomas), Londonas grāmatu tirgus direktore: “Ir patiess prieks un gods Londonas grāmatu tirgū uzņemt tik talantīgus rakstniekus, kādi pārstāv 2018. gada viesu valstis – Igauniju, Latviju un Lietuvu. Mēs augstu novērtējam darbu, ko ieguldījusi Britu padome un sadarbības partneri no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, lai vienkopus pulcētu tik daudzveidīgu un interesantu rakstnieku kolektīvu – viņi prezentē gan bērnu literatūru un dzeju, gan vēsturiskos romānus un stāstus, kurus vienkārši nevar atlikt plauktā neizlasītus. Mēs varam droši teikt, ka šī kultūras programma iedvesmos un veicinās ilgtermiņa interesi par Baltijas valstu rakstniecību un literatūru."
Indreks Sārs (Indrek Saar), Igaunijas Republikas Kultūras ministrs: “Grāmatas un stāsti prātam ver jaunas durvis uz pasauli, kas var gan izklaidēt, gan aizraut. Igauņu nacionālā identitāte ir dziļi balstīta valodā un kultūrā. Ar lepnumu varu teikt, ka igauņu literatūra nekad vēl nav bijusi tik daudzveidīga un dinamiska kā šobrīd. Darbīgas literārās dzīves centrā, protams, ir rakstnieks, bet mēs esam ārkārtīgi pateicīgi arī izcilajiem tulkotājiem, kuri kā vidutāji igauņu valodā tērpto domu spēj darīt saprotamu, dzīvu un iemīlamu arī citās valodās un kultūrās. Mēs esam patiesi priecīgi, ka 2018. gadā, kad Igaunija, Latvija un Lietuva svin neatkarības simtgades svētkus, mūsu bagātīgā un daudzšķautņainā literatūra atradīsies Londonas grāmatu tirgus uzmanības centrā.”
Dace Melbārde, Latvijas Kultūras ministre: Latvijas un Lielbritānijas aktīva sadarbība laikā, kad Latvijas valsts svin savu simtgadi, ir gan simboliska, gan likumsakarīga, jo tieši Lielbritānija bija pirmā valsts, kas jau 1918. gada 11. novembrī atzina Latviju de facto. Dalība Londonas grāmatu tirgū ir viena no nozīmīgākajām un vērienīgākajām Latvijas starptautiskajām kultūras iniciatīvām valsts simtgadē – 2018. gadā kopā ar Baltijas valstīm. Patiess prieks, ka vairāk nekā 35 Latvijas literatūras darbi šogad un nākamgad tiks izdoti Lielbritānijā un dos iespēju iepazīt Latvijas literatūras balsi, kuras unikālais kods ir vēstures pārvarēšana un spēja svinēt dzīvi. Vēlos izteikt cerību, ka profesionālā sadarbība literatūras un grāmatniecības jomā kļūs par ilgtermiņa sadarbību un padziļinās kultūras saites starp Latvijas un Lielbritānijas iedzīvotājiem.
Liāna Rokīte-Džonsone (Liana Ruokytė-Jonsson), Lietuvas Republikas Kultūras ministre: “Mēs esam patiesi sajūsmināti par iespēju Lietuvas literatūru prezentēt Londonas grāmatu tirgū. Lietuvai un Lielbritānijai – īpaši tirdzniecības un aizsardzības jomās – ir izveidojusies cieša sadarbība, un es ceru, ka iespēja pievērst papildu uzmanību Lietuvas literatūrai stiprinās šīs attiecības arī turpmāk. Īpaši pateicīga šī iespēja ir tieši Lietuvas neatkarības atjaunošanas simtgades kontekstā.
