Iznākusi Kristinas Sabaļauskaites “Pētera imperatore”
Šī ir ilgi gaidīta grāmata, kas neuzkrītoši, bet uz palikšanu iekļūst grāmatnīcu topos un lasītāju sirdīs, grāmata, par kuru runā un runās, kuru lasa un lasīs, – mākslas vēstures zinātņu doktores, rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites jaunākais vēsturiskais romāns “Pētera imperatore”. Tā ir pirmā diloģijas grāmata, balstīta uz vispusīgiem un izsmeļošiem laikmeta pētījumiem, autentiskiem avotiem, vēsturisko personu vēstulēm, kas saglabājušās līdz mūsdienām, un lieliski atklāj mentalitāšu kulturoloģisko vēsturi.
Vienlaikus tas ir aizraujošs, satriecoši interesants, mežonīgs un neapvaldīts, skarbi atklāts vēstījums par izcilu sievieti divu pasauļu sadursmes krustpunktā. Neviena dialoga, vien gluds, straujā ritmā ritošs teksts, kas atklāj tādas vēstures nianses, par kurām neraksta mācību grāmatās. Jā, tā ir vēsture, ko raksta sieviete, ko stāsta sieviete, tāda, kam vairs nav, ko zaudēt, bet kura savulaik ieguvusi no dzīves teju visu, ko vien var vēlēties.
Te nu viņa ir, Krievijas imperatore Katrīna I, Pētera I sieva un bērnu māte, dzimusi kā Marta Skovroņska. Mēs, lasītāji, viņu sastopam mūža beidzamās dienas rītā. Viņa guļ nemierīgā miegā un it kā vēlreiz izdzīvo savu vētraino un trauksmaino dzīvi, kuru Voltērs raksturojis kā “visneticamāko stāstu par XVIII gadsimta Pelnrušķītes augšupceļu”. Piecu gadu vecumā kļuvusi par bāreni, jaunībā pieredzējusi kalpones, veļasmazgātājas, karagūsteknes un seksa verdzenes likteni. Sieviete, kuras dzīslās plūst rietumnieku asinis – pretstatā pārējā Krievijas galma austrumnieciski kaismīgi plosīgajām, tām, kuru īpašnieki visu laiku balansē uz pašiznīcināšanās un iznīcības robežas. Viņa vēro un vērtē, kā pārmaiņas, kuras milzīgajā impērijā kāro ieviest rietumnieciski orientētais cars Pēteris I, uzņem galmā, kas notiek ar vienkāršo tautu un kā uz Krievijas galmu lūkojas Rietumeiropas valstis.
K. Sabaļauskaites tetraloģija “Silva rerum” izpelnījās lielu ārvalstu lasītāju uzmanību, atkārtotus izdevumus un kritiķu atzinību, un Latvijā 2014. gadā “Silva rerum” iekļuva latviešu lasītāju visu laiku mīļāko grāmatu simtniekā. Lietuvā “Silva rerum” cikla romāni izpelnījās šādus apbalvojumus: Jurgas Ivanauskaites prēmija (2008), Gada grāmata (2009, 2011), Ļuda Dovidēna prēmija (2015). Autore 2011. gadā tika apbalvota ar Sv. Kristapa statueti par Viļņas atspoguļojumu literatūrā. Lietuvas lasītāji 2018. gadā, izraudzīdamies 100 simtgades grāmatas, “Silva rerum” atvēlēja trešo vietu.
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.
