Izstādes "Kurzemes muižu dārzi un parki" atklāšana
2013. gada 1. martā, piektdien plkst. 14.00 Durbes pilī (M. Parka 7, Tukums) notiks izstādes "Kurzemes muižu dārzi un parki" atklāšanas pasākums. Izstāde tapusi iedvesmojoties no ainavu arhitektes Ilzes Māras Janelis grāmatas „Latvijas dārzi un parki”, kur atrodama informācija par daudziem Kurzemes vēsturiskajiem dārziem.
Izstādē atspoguļotas trīs tēmas - Kurzemes hercogu dārzi, baroka dārzi un ainavu parki. Domājams, ka jau viduslaikos Kurzemes pilīs un klosteros, pastāvējuši nelieli dārziņi ārstniecības augu un dārzeņu audzēšanai. Lielāka uzmanība dārzu veidošanai pievērsta tikai 17. gadsimtā, kad tika ierīkoti hercoga augļu un sakņu dārzi.
Baroka tradīcijās veidotie dārzi bija daudz krāšņāki. Parasti tie veidoti kā muižas galvenās ēkas turpinājums ārtelpā. Zāliena laukumi, puķu un bukšu stādījumi, ar akmens vai ķieģeļu šķembām un oglēm nokaisītie laukumi veidoja greznu ornamentu, kas atgādina smalkus izšuvumus – broderī. No baroka dārziem Latvijā pazīstamākais ir Rundāles pils dārzs, kas tapis saskaņā ar hercoga Johana Bīrona vēlmēm pēc arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta.
18. gadsimta beigās attīstījās pilnīgi citi dārzu veidošanas principi: dabas vide vairs netika pārveidota, bet izkopta, akcentējot un papildinot ainaviskās vērtības. Sekojot brīvā plānojuma dārzu jeb parku veidošanas modei, 19. gadsimtā daudzās Kurzemes muižās – Kazdangā, Elejā, Mežotnē, Remtē, Vecaucē, Blīdenē, Durbē un citās - radās brīnišķīgi ainavu parki.
Vēsturiskie dārzi ir Latvijas kultūras mantojuma nozīmīga sastāvdaļa, kuru saglabāšanā ļoti svarīgs ir regulāra un saprātīga uzturēšana un kopšana. Diemžēl 20. gadsimtā Latvijā vēsturiskie dārzi un parki nav adekvāti kopti un tādēļ nezinātājam grūti saskatīt to vērtību.
Izstādes veidotāji ir izvēlējušies tos dārzus un parkus, kas atspoguļoti 19. gadsimta mākslinieku un novadpētnieku zīmējumos, akvareļos vai grafikas darbos, un kuros vēl joprojām identificējami seno dienu atspulgi.
Izstādē eksponēti materiāli no: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Nacionālais arhīva, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, izdevniecības „Neputns”, Posteršteinas pils muzeja, Osterburgas Veidas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Imanta Lancmaņa un Vitolda Mašnovska privātajiem arhīviem, Rundāles pils muzeja, Kuldīgas novada muzeja, Ventspils muzeja, Talsu novada muzeja un Tukuma muzeja.
