Seminārs „Kultūras aģenti radošām skolām“
Gētes institūts uzsāk jaunu projektu, kura mērķis ir ilgstošākā laika periodā izveidot aptverošu un pārnozaru kultūras izglītības piedāvājumu, kā arī veicināt ilglaicīgu sadarbību starp skolu un kultūras institūcijām.
Tāpēc piektdien, 30. novembrī Gētes institūtā Rīgā notiks jau otrais seminārs, uz kuru aicinām ieinteresētas personas.
8 Vidusaustrumeiropas valstu Gētes institūti uzsāk jaunu projektu, kura mērķis ir ilgstošākā laika periodā izveidot aptverošu un pārnozaru kultūras izglītības piedāvājumu, kā arī veicināt ilglaicīgu sadarbību starp skolu un kultūras institūcijām.
Šo valstu sabiedrības mūsdienās dalās kopīgās vēstures laikā radītajā bagātīgajā, daudzviet ar 19. gadsimtu datētā, kultūras institūciju klāstā. Šīs institūcijas arī pēc 1989. gada pretendē uz svarīgāku stāvokli sabiedriskajā kultūras politikā. Publiskais atbalsts ļoti izteikti tiek koncentrēts tādu tradicionālu institūciju atbalstam kā teātri, muzeji, operas vai orķestri. Novatoriskām vai laikmetīgām estētiskajām nostādnēm un praksēm lielākoties tiek atvēlēta maza telpa. Līdz ar to šīs tradicionālās, valsts subsidētās kultūras institūcijas saskaras arī līdzīgiem izaicinājumiem un uzdevumiem kā Vācijā - tām jāatrod ceļi un veidi, kā saglabāt un piesaistīt jauno paaudžu interesi; ir jādomā, kā izvairīties no – demogrāfisko faktoru sekmētās - publikas novecošanās, neriskējot zaudēt leģitimitāti nodokļu maksātāju finansējuma saņemšanai.
Arī Latvijā jaunu cilvēku dzīves telpu spēcīgi ietekmē publisko komunikācijas sfēru sadrumstalotība. Tā dēvētā ‚pilsoniskā‘ augstā kultūra lielākoties ir ļoti tāla no reālās vai virtuālās jauniešu kultūras telpām. Ņemot vērā sociālo un ģimenisko saistību vājināšanos, skolas piedzīvo grūtības, īstenojot „klasiskās kultūras“ starpnieka funkcijas.
Lielo, valstiski atbalstīto kultūras institūciju piedāvājumiem jauniešiem raksturīgi, ka publikas piesaistes mērķa vārdā „adresāti“ un „recipienti“ tiek uzrunāti ar visai konvencionāliem līdzekļiem – jauniešu priekšstatiem, īpašām ekskursijām, lētākām ieejas biļetēm u. tml., kaut arī šī publikas daļa nebūt vairs nav iegūstama tik vienkāršā veidā.
Šādā situācijā kultūras izglītības jaunākās ievirzes – kādas tās šobrīd tiek pastiprināti diskutētas un izmēģinātas Vācijā, kur darbojas modelis Kultūras aģenti kā starpnieki starp kultūras institūcijām un skolām – varētu būt ierosinošas arī Latvijas izglītības un kultūras institūcijās. „Kultūras izglītība“ šādā izpratnē tiek attiecināta uz procesiem, kas mākslinieciskā līdzdalībā vai pašrealizācijā iesaista no kultūras drīzāk attālinātas mērķgrupas, kā arī ļauj attīstīt modeļprojektus, kuros vieta atvēlēta arī skolēnu/jauniešu paškoncipētiem projektiem.
Projekta ievadā piedāvājam vienas dienas praktisko semināru, kas sniegs informāciju un apkopos esošo pieredzi par Latvijas kultūras institūciju izglītības un jauniešu programmām, kā arī piedāvās iepazīsties ar konkrētiem Vācijas modeļa projektiem.
Šos projektus prezentēs:
Konstance Ekerte, Forums K&B GmbH, birojs „Kulturagenten für kreative Schulen“, akadēmijas vadītāja/kvalifikācija, Vācija,
Saskija Helbiga, Berlīnes Brīvā universitāte / Institut Futur, Izglītības programmas „ÜBER LEBENSKUNST.Schule“ galvenā koordinatore, Vācija,
Monika Dreikorna, projekta biroja schule@museum pārstāve, Vācija,
Baiba Sprance, LNMM Komunikāciju nodaļas izglītības programmu kuratore, Latvija,
Sandra Hofmane, Hamburgas Elbas filharmonijas mūzikas izglītības programmas mākslinieciskā biroja pārstāve, Vācija,
Karina Bērziņa, Latvijas Koncerti, izglītības programmas vadītāja, Latvija.
Pasākuma noslēgumā veidosim diskusiju par aktuāliem teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem, kas gan raksturo šībrīža kavēkļus, gan iezīmē un analizē iespējamos un nepieciešamos nosacījumus ilglaicīgas sadarbības izveidošanai starp skolu un kultūras institūcijām.
Dalība seminārā bez maksas.
Pasākums notiks vācu un latviešu valodā ar sinhronu tulkojumu.
