Pateicība par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā – žurnālistei Marutai Latkovskai

Svētdien, 22. februārī, Latgales vēstniecībā GORS notiks Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2014” svinīgā ceremonija, kurā tiks godināts 2014. gada veikums latgaliešu kultūrā 18 nominācijas. Kategorijas “Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” godu saņems Maruta Latkovska, kura26 gadus bijusi sabiedriski reliģiskā žurnāla “Katōļu Dzeive” redaktore un aktīva latgaliešu rakstu valodas entuziaste.

M. Latkovska dzimusi 1954.gada 3.martā Viļānos kalpotāju Venerandas un Pētera Stafecku ģimenē. Maruta atzīst, ka gaišākais ceļš viņas dzīvē ir bijis no Viļāniem uz Ūgreniekiem pie saviem vecvecākiem. Tas devis izturību un spēku arī visai turpmākajai dzīvei. Pateicoties Marutas dziļajai saiknei ar vecmāmuļu, veidojusies arī viņas attieksme pret Latgali un latgalisko kā sevišķām, neatkārtojamām vērtībām.Pēc Viļānu vidusskolas beigšanas, Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļas absolvēšanas un darba žurnāla „Padomju Latvijas Sieviete” lauksaimniecības nodaļā Maruta atgriezās Viļānos, kurkādu laiku strādājusi siltumnīcā par agronomi, vēlāk arī tipogrāfijā par korektori.

1988. gadā Marutu Latkovsku uzrunāja priesteris Andrejs Aglonietis, lūdzot piedalīties žurnāla “Katōļu Dzeive”, kurš iznāca pirmās Latvijas brīvvalsts laikā no 1926. līdz 1940. gadam, atjaunošanā.Žurnāla pirmais, atjaunotais numurs iznāca 1989. gada pavasarī – tieši pirms Lieldienām. Turpmāk žurnāla “Katōļu Dzeive” paspārnē izdotas arī vairākas grāmatas latgaliski. Visus ilgos gadus žurnāls “Katōļu Dzeive” spējis saglabāt arī latgaliski rakstīto vārdu. Žurnāla lapaspusēs publicēts daudz literāru un publicistikas darbu, kuru vidū Veronikas Tenčas-Goldmanes autobiogrāfiskie stāsti, Valentīnas Celeitānes lauku dzīves tēlojumi, kā arī Ilzes Spergas spožie stāsti, kuri nu izdotigrāmatā “Dzeiveiba”.

Latgalē labi pazīstami arī Marutas Latkovskas veidotie radio raidījumi “Volūdy svaicuojums”, kuros viņa atklāj valodas nianses un mazzināmo. Jau studiju laikos,apmeklējot Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu un apgūstot materiālus par Latgales preses vēsturi, Marutai radās interese par Latgales vēsturi un latgaliešu valodu.M. Latkovska uzskata, ka “dzimtā valoda (arī viņas – latgaliešu) ir katra cilvēka vienīgā identitāte, vienīgās viņa mājas.” Zināšanas par latgaliešu valodu viņas paaudzei tika glabātas aiz trejdeviņām atslēgām, tāpēc saprotama Marutas sāpe, ka šodien, kad valodai ir savas tiesības, tās jautājumi uz priekšu kust visai lēni.

Žurnālam “Katōļu Dzeive” Maruta veltījusi 26 savas dzīves gadus, taču šogad nolemts izbeigt tā izdošanu, rakstīšanu latgaliski pavisam nepametot, bet arī vairs necīnoties par žurnāla pastāvēšanu, jo, lai arī allaž klāt ir bijis "Dieva brīnums”, laika gaitā mainījušās sabiedrības prioritātes un intereses. Maruta tic, ka nākotne ir jaunās paaudzes rokās – nekas nezudīs, bet pastāvēs citādās formās.

“Boņuks 2014” svinīgajā ceremonijā balvu “Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” Maruta saņems no režisora, Boņuka “krusttēva” Jāņa Streiča rokām. Simboliski, ka M. Latkovskas dzimtā ir arī rakstnieks, vairākkārtējs K.Barona prēmijas laureāts, daudzu romānu autors Jānis Klīdzējs, bet Marutas meita Agnese leģendārajā Streiča filmā “Cilvēka bērns” spēlē Paulīni.

Vairāk par Marutu Latkovsku var uzzināt LR1 raidījuma “Kolnasāta” intervijā lr1.lsm.lv.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā.Šogad tika saņemtas 180 pieteikuma anketas kopējam balvas pretendentu skaitam sasniedzot 130 cilvēkus, notikumus un aktivitātes. Nominantu saraksts skatāms te: latgalesgors.lv

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 22. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Ceremonijas pirmajā daļā tiks izrādīts uzvedums “Francis”, kas veltīts ievērojamajam valstsvīram Francim Trasunam, bet pasākuma otrajā daļā tiks godināti notikumi, cilvēki, aktivitātes, kas latgaliešu kultūrā bijuši nozīmīgi 2014. gadā.

Tu redzi, kā ir, kad tu esi cilvēka bērns. Tev jārunājas pašam ar savu sirdi. Citu reizi tā sāk zviegt kā zirgs, un ko vari tu? Nekā! Tu nevari vis viņu piebāzt ar auzām vai zāli un pateikt: esi tagad paēdusi un klusē… Nekā. Tu nekad nevari zināt, kad tā ir paēdusi un vai tā visā mūžā kādreiz vispār būs paēdusi. Tad tava sirds sāk prātot – vai tevī būtu kaut kas tāds, ar ko tu varētu pabarot citas sirdis? Un atkal tu meklē un tausties, un tikai dzirdi, ka tavas asinis kalst… Tad tu beidzot sāc runāt ar Dievu – vai vismaz tu domā, ka jāparunā ar pašu Dievu par visu ko, ko tu pats nevari ne zināt, ne saprast… Un, kad tu sāc runāt, domā, ka tev būs daudz runājamā un daudz atbilžu. Beidzot tu, cilvēka bērns, stāvi rasainā rītā basām kājām smilšainā ceļa malā un redzi, ka šo atbilžu ir tikai tik vien, cik ar sauli mirdz uz putna spārniem un ar rasu bērzu galos… To visu redzot, tev ir liela laime un nelaime reizē, tāpēc ka tu zini, ka tu esi – cilvēka bērns.
/Jānis Klīdzējs/

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2014” norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, AS “Latvijas Valsts meži”, LR Kultūras ministrija, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada, Dagdas, Ludzas, Balvu, Kārsavas, Krāslavas, Preiļu, Riebiņu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novadu pašvaldības.