Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:20, Did:0, useCase: 3


Gada gleznas skatītāju simpātiju balva piešķirta Agnijas Ģērmanes darbam “Pavasaris Šķērsielas šķērsielā”

Redakcija
Redakcija

Konkursa “Gada glezna” 2013.gada skatītāju simpātiju balvas ieguvēja ir Agnija Ģērmane ar darbu “Pavasaris Šķērsielas šķērsielā” (a/e, 100 x 100 cm, 2013). Savukārt jau ziņots, ka “Gada gleznas” laureāts un Swedbank Private Banking balvas ieguvējs 2013.gadā ir Ritums Ivanovs ar gleznu “Rasmusa sapnis” (a/e, 60 x 70 cm, 2013).

Ilggadējais konkurss “Gada glezna” notika jau divdesmito reizi un to tradicionāli organizē Swedbank Private Banking un Agijas Sūnas galerija. Jubilejas gadā konkursam savus darbus iesniedza 89 mākslinieki. Konkursam pieteiktos darbus vērtēja un uzvarētāju noteica māksliniece Vija Zariņa.

Par “Gada gleznu”

”Gada glezna” ir unikāla iniciatīva un viens no senākajiem kultūras atbalsta projektiem Latvijas jauno laiku vēsturē, kurš turpinās jau no 1993. gada. Iesniedzamajiem darbiem ir tikai divi nosacījumi: autoriem jābūt profesionāliem māksliniekiem un gleznām jābūt radītām konkursa norises gadā. Konkursa vērtēšanas sistēma aizgūta no Japānas – iesniegtos darbus vērtē viens eksperts - Latvijas mākslinieku vidū un sabiedrībā atzīts gleznotājs (katru gadu cits) un šogad tā bija Vija Zariņa.

Iepriekšējie ''Gada gleznas'' laureāti ir: 1993. gadā - Vija Maldupe, 1994. gadā - Vilis Vizulis, 1995. gadā - Barbara Muižniece (tagad Gaile), 1996. gadā - Jāzeps Pīgoznis, 1997. gadā - Ilze Avotiņa, 1998. gadā - Edgars Valdmanis, 1999. gadā - Ģirts Muižnieks, 2000. gadā - Daina Stabulniece, 2001. gadā - Ilze Neilande, 2002. gadā - Tatjana Krivenkova, 2003. gadā - Aija Jurjāne, 2004. gadā - Gunta Liepiņa, 2005. gadā - Edvards Grūbe, 2006. gadā - Inta Celmiņa, 2007. gadā - Ieva Maurīte, 2008. gadā - Sigita Daugule, 2009. gadā - Anna Baklāne, 2010. gadā - Ieva Kalēja, 2011. gadā - Edvards Grūbe, 2012. gadā – Kristīne Keire.