Dzejas dienās Jūrmalā atklāj tēlnieka Kristapa Gulbja veidoto skulptūru "Raiņa priedes"
Piektdien, 12. septembrī, Jūrmalā Dzejas dienu ietvaros atklāts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais skulpturālais objekts "Raiņa priedes". Tas simboliski iemūžina atmiņas un liecību par laiku, vietu un notikumiem, kas te kādreiz risinājušies. Skulptūra uzstādīta kāpu zonā Pumpuros, Amatas ielas galā, kur atrodas pēdējā no trim leģendārajām Raiņa priedēm.
"Tas ir stāsts par sapņiem, par idejām, cīņu par taisnīgāku sabiedrību, par raksturu, par tiekšanos uz pilnību un sevis ziedošanu. Tērauda konstrukcija vienlaikus gan sargā, gan aptver sašķeltu priedi – kā ideju un domu virzošu simbolu, kā priedi kāpās, kas kādreiz iedvesmojusi Raini. Šī sašķeltā priede simbolizē gan sarežģītu, pretrunu plosītu personību, gan ko glabājamu un nākamām paaudzēm nododamu," atklājot skulptūru, sacīja tās autors jūrmalnieks Kristaps Gulbis.
Dzejas dienu pasākumā un skulptūras atklāšanā piedalījās arī Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Viņš klātesošos uzrunāja ar Raiņa vārdiem "Mēs maza cilts, mēs būsim tik lieli, cik mūsu griba”, aicinot ieklausīties tajos mūsdienu notikumu kontekstā.
"Jūrmala ir cieši saistīta ar Raiņa un Aspazijas dzīvi un piemiņu. Mūsu pilsētā ir divi šiem dzejniekiem veltīti muzeji: Raiņa un Aspazijas vasarnīca un Aspazijas māja, kas pēc rekonstrukcijas un restaurācijas jau tuvākajā laikā vērs durvis apmeklētājiem," sacīja G. Truksnis. "Pagājušā gadā Akas ielai Jūrmalā tika dots Aspazijas vārds. Šodien atklājam Rainim veltītu skulptūru "Raiņa priedes" vietā, kur gadu desmitiem jūrmalnieki pulcējušies uz Dzejas dienām. Gatavojoties Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas svinībām, nākamgad Jūrmala kļūs par vēl vienu dižo dzejnieku piemiņas vietu bagātāka!"
Uz skulptūras tērauda daļas ierakstīti Raiņa dienasgrāmatu fragmenti, tāpēc Dzejas dienu pasākumam bija izvēlēts nosaukums no dienasgrāmatu pierakstiem "..dzīvot un rakstīt, iet uz nākotni".
Dzejas cienītājus sarīkojumā uzrunāja akadēmiķis Jānis Stradiņš, apmeklētāji klausījās Jāņa Rokpeļņa, Pētera Dragūna, Ērikas Bērziņas dzejas lasījumus, kā arī Pumpuru vidusskolas skolēnu daiļdarbus.
Dzejas dienu pasākumi Jūrmalā turpināsies līdz septembra beigām. Jūrmalā Dzejas dienas ievadīja Jūrmalas Latviešu biedrības un biedrības „Aspazijas mantojums” 5. gadskārtējā konference „Jūrmala – Raiņa un Aspazijas pilsēta”, Horna dārzā Majoros notika Dzejas dienu grāmatu tirdziņš, dzejas lasījumi autoru un aktieru izpildījumā, risinājās sarunas ar dzejniekiem un rakstniekiem neformālā gaisotnē, kā arī tika vārīta burtiņu zupa.
Vēl šodien, 12. septembrī, plkst. 19.00 Jūrmalas Kultūras centrā Majoros būs tikšanās ar dzejnieku Kārli Vērdiņu. 19. septembrī plkst. 18.00 Jūrmalas Kultūras centrā tiks atklāta Vilipsōna grafiku, skulptūru un bilžjuku izstāde, bet plkst. 19.00 Vilis Lācītis lasīs savus jaunākos stāstus no krājuma “Sekss un vardarbība”.
Savukārt biedrība "Aspazijas mantojums" 15. septembrī plkst. 16.00 aicina uz Aspazijas dzejas un atdzejas krājuma ”Uguns ledū” atvēršanas svētkiem Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā.
Kauguru kultūras namā 19. septembrī plkst. 13.00 notiks Dzejas dienu pasākums “Dzejas labirints bērniem”, bet plkst. 18.30 Andris Kivičs prezentēs savas dzejas grāmatas un dziesmas.
Dzejas dienas Raiņa un Aspazijas pilsētā noslēgsies 26. septembrī plkst. 19.00 Jūrmalas Kultūras centrā ar literatūrzinātnieka un kultūras žurnālista Arno Jundzes lasījumiem no jaunākā romāna “Putekļi smilšu pulkstenī”.
Pielikumā Ojāra Martinsona foto no Jūrmalas pilsētas domes arhīva: Dzejas dienas pie jaunā skulpturālā objekta "Raiņa priedes"; skulptūras autors tēlnieks Kristaps Gulbis un akadēmiķis Jānis Stradiņš Dzejas dienās Jūrmalā.
