Nosaukti Purvīša balvas 2015 kandidati

Purvīša balvas 2015 fināla atlasei nosaukusi astoņus kandidātus:

KASPARS TEODORS BRAMBERGS par personālizstādi „Dynamis” peldošajā mākslas galerijā „Noass” (17.05.–05.06.2014);
MIĶELIS FIŠERS par izstādi „Netaisnība” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (28.11.2014–18.01.2015);
GINTS GABRĀNS par darbu „Ne no kurienes” izstādē „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (02.07.–06.08.2014);
KRISTAPS ĢELZIS un ĢIRTS BIŠS par darbu „Kancele” Rīgas Doma dārza galerijā „Mans Doms” (24.10.–24.11.2013);
GINTERS KRUMHOLCS par personālizstādi „Kāpēc tu mani nepamodināji?” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (15.11.–08.12.2013);
ĢIRTS MUIŽNIEKS par personālizstādi „5.7.32.34” Mūkusalas Mākslas salonā (04.12.2013–18.01.2014);
HENRIJS PREISS par personālizstādi „Artefakti” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (21.02.–28.03.2013);
ARTŪRS RIŅĶIS par darbu „Pulsārs Q 19” izstādē „Saules sistēmas perspektīva” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (14.11.2014–25.01.2015) un pēdējo divu gadu radošo darbību mākslas dārzā „Nekurienes vidū”.

„Atskatoties uz 2013.–2014. gada Purvīša balvas ekspertu grupas darbu, šajos divos gados esam iepazinušies ar vairāk nekā 150 izstādēm, no kurām eksperti savās individuālajās ceturkšņu nominācijās potenciālu kandidēt uz Purvīša balvu saskatīja 67 izstādēs un arī atsevišķos vizuālās mākslas darbos. Tomēr, diskutējot par nosaukto izstāžu kvalitāti, nozīmīgumu un pārsteigumu, visi septiņi vērtētāji spējuši vienoties par 19 izstādēm, kuras varētu sacensties par dalību Purvīša balvas 2015 noslēguma izstādē. Šajā procesā esam tikušies deviņas reizes, ik pēc trim mēnešiem sanākot kopā un izvērtējot attiecīgā kvartāla mākslas notikumus,” stāsta ekspertu darba grupas vadītāja Elita Ansone.

Purvīša balvas 2015 laureāts tiks nosaukts 2015. gada 20. februārī, atklājot visu astoņu kandidātu darbu izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.

20. februārī pirms Purvīša balvas 2015 pasniegšanas ceremonijas un izstādes atvēršanas Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Konferenču zālē mākslas portāls „Arterritory.com” sadarbībā ar Purvīša balvas organizācijas komiteju piedāvās interesentiem priekšlasījumus „Māksla publiskajā telpā”. Pasākumā galvenā uzmanība tiks pievērsta jautājumiem, kas skar mākslas kolekcionāru, kuratoru un mākslinieku lomu sabiedriskās telpas tēla radīšanā un šī tēla ietekmi uz sabiedrības dzīves kvalitāti. Paust savu viedokli aicināti zviedru kurators Sune Nordgrēns, Sanktpēterburgas mākslas zinātniece Oļesja Turkina, Viļņas Laikmetīgās mākslas centra direktors Ķestutis Kuizins, norvēģu mākslas kolekcionārs un Tallinas galerijas „Temnikova & Kasela” īpašnieks Indreks Kasela. Pasākumu moderēs mākslas un kultūras teorētiķis, kurators Kaspars Vanags. Priekšlasījumi tiek rīkoti ar Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības (Northern Dimension Partnership on Culture – NDPC) programmas atbalstu.

Purvīša balvas rīkotāji sadarbībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu gatavo Latvijas laikmetīgo mākslu reprezentējošu izstādi, kura tiks veidota, balstoties uz Purvīša balvas procesu un Purvīša balvai nominēto mākslinieku darbiem. Izstāde iekļauta 56. Starptautiskās Venēcijas mākslas biennāles Paralēlajā programmā un norisināsies no 2015. gada 9. maija līdz 22. novembrim. Ekspozīcijai tiks atlasīti mākslas darbi, kuru kopums spētu reprezentēt Latvijas aktuālās mākslas izteiksmes veidu, personību daudzslāņainību un profesionālās kvalitātes. Izstādes kurators ir starptautiski pazīstamais kurators un mākslas teorētiķis Viktors Miziano, kurš vairākkārt bijis nacionālo ekspozīciju komisārs Venēcijas mākslas biennālē, „Manifesta I” kurators, „Moscow Art Magazine” galvenais redaktors, „Manifesta” valdes vadītājs. Projekta komisārs ir mākslas kuratore Daiga Rudzāte. Šī izstāde ir daļa no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas.

EKSPERTI 2013.–2014. GADĀ

Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada 1. decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojās LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla „Arterritory.com” krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.

EKSPERTI 2015.–2016. GADĀ

Ar 2014. gada 8. decembri Latvijas mākslas procesu izvērtēšanu Purvīša balvas 2017 ietvaros sāk jauna ekspertu darbu grupa šādā sastāvā: LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa, lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.

Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir EUR 28 500 (ieskaitot nodokļus). Līdz šim tā ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”.