Festivāls „Vides deja”: ar citādu skatu uz ierasto
Lai popularizētu laikmetīgās dejas mākslu un uz ierastajām lietām paraudzītos citām acīm, jau trešo gadu pēc kārtas kompānija „Starswell” rīko festivālu „Vides deja”. Šoreiz par tikšanās vietu izraudzīti Ropaži, kur no 29. jūlija līdz 3. augustam vairāku profesionālu horeogrāfu un pasniedzēju vadībā notiks laikmetīgās dejas, kontaktimprovizācijas un muzicēšanas meistarklases un nodarbības. Dalībnieku pieteikšanās jau sākusies!
Festivāla noslēgumā - 2. un 3. augustā - visi tiks laipni aicināti vērot ne tikai izveidotās performances, bet arī Izraēlas viesu – dejas kopānijas „Liat Dror Nir Ben Gal” dejas izrādi „Zen Dance”, kā arī dejas teātra kompānijas „Stars’ Well” dejas izrādi „Krāsas”.
Jau vairāku gadu garumā laikmetīgās dejas māksla Latvijā meklē savdabīgas spēles vietas, vienlaikus apvienojot un sintezējot dažādus mākslas žanrus. Viens no laikmetīgās dejas izpausmes veidiem ir vides deja, kur horeogrāfija tiek piemērota konkrētai vietai un objektam.
„Festivāla idejas pamatā - performanču veidošana āra apstākļos, apspēlējot dažādus vides objektus un teritorijas, laužot stereotipu, ka deja ir ieslodzīta tikai telpās. Ķermeņa kustību saspēle ar vides objektiem piešķir gluži citu nozīmi vietai, kuru līdz šim esam uzlūkojuši tikai kā garāmgājēji,” atklāj festivāla idejas autore un horeogrāfe Lilija Lipora.
„Laikmetīgās dejas tehniku, ko 90. gadu sākumā kā alternatīvu klasiskajam baletam Latvijā aizsāka Olga Žitluhina, papildinām ar objektu un kustību teātra estētiku. Mūsu performances ir tik demokrātiskas, ka vides objektos organiski varam iepludināt arī klasisko baletu,” stāsta Lilija, kura absolvējusi J. Vītola Mūzikas akdēmiju, mācījusies pie mūsdienu dejas metra Jura Kaprāļa, turklāt pamatīgu treniņu guvusi deju ansamblī „Daile”, kas savulaik dēvēts par folkbaletu un modernā baleta kalvi.
„Laikmetīgā deja uz kustību raugās citādi; latviešu dejām tipisko formu, ornamentu un simbolu vietā te tiek izmantoti tādi izteiksmes līdzekļi, kas atspoguļo slēptās emocijas un domas. Pretēji klasiskajam baletam, laikmetīgajā dejā savu redzējumu un kustības plūdumu var izmantot arī dejotāji bez augstākā līmeņa tehnikas, jo šīs mākslas atslēgas vārds ir dabiskums,” – tā Lilija.
Viens no festivāla „Vides deja” mērķiem - pievērst uzmanību gan vides, gan sociālajām problēmām. Piemēram, festivāla pirmajā gadā tika apspēlētas daudzstāvu nama kāpņu telpas, domājot par tiem, kuri aizbraukuši peļņā uz Īriju.
Savukārt pērn festivāla laikā tika realizētas deviņas vides dejas performances dažādās Piņķu apkaimes vietās: alejās, vecās kāpņu telpās, uz daudzdzīvokļu kāpņu telpu jumtiņiem, pļavās, kokos, pie ūdenskrātuves. Novada iedzīvotāji un ciemiņi gidu pavadībā ceļoja no objekta uz objektu; vairākās performancēs brīvprātīgi iesaistījās skatītāji.
„Katra vieta nes spēcīgu informāciju, un arī Ropažos, kurus esam izvēlējušies šogad, netrūkst interesantu vietu: te ir pilsdrupas, muiža, Kangaru Dzelceļa stacija, parks, upe, šūpoles… Skaista vieta mākslai,” prāto L. Lipora.
Vienlaikus viņa uzsver: laikmetīgā deja nekad nebūs tik pieprasīta kā profesionālais balets. „Tā nav „masu māksla”! To pierāda arī projekta gaistošā daba: festivālā viss top uz vietas – gan forma, gan saturs.
Interesanti, ka šogad festivāla „Vides deja” iecere apvienosies ar pērn aizsākto ropažnieku „āra lasītavas” projekta ideju – proti, ka lasīt var ne tikai grāmatas, bet arī zīmes, simbolus, kustību, zīmējumu, notis un, protams, arī vārdu.
„Divu gadu laikā esam pārliecinājušies, ka festivāla neierastais formāts pārsteidz ikvienu: gan pasākuma viesus, gan nejaušus garāmgājējus, garāmbraucējus un mājas iemītniekus. Pat šķietami pazīstama vieta uz mirkli pārvēršas, lai klātesošajiem radītu citu telpas un laika izjūtu,” akcentē L. Lipora.
Un vēl: pretēji šodien valdošajai tendencei, kad ik lietā tiek meklēts finansiālais izdevīgums, neparasts ir festivāla „Vides deja” veidotāju nesavtīgums: skatītājiem festivāla pasākumi pieejami bez maksas!
Jāatgādina, ka pirmos divus gadus festivāls notika Babītes novada Piņķos. Projektu atbalstīja Babītes novada pašvaldība, kura par projekta atbalstu un realizāciju saņēmusi Vides un reģionālās attīstības ministrijas balvu konkursā "Radi” par radošāko realizēto projektu vidēja lieluma pašvaldībās.
Festivāla performancēs līdz šim piedalījušies vairāk nekā 100 dalībnieki: profesionāli dejotāji, dejas entuziasti, deju studijas skolēni, mūziķi, bet performances dejas valodā izstrādājuši horeogrāfi Agnese Bordjukova, Eva Vancāne, Ieva Kemlere un Lilija Lipora.
