Vēnu ārstēšana nevar būt spēle uz labu laimi

– Sāpes ir signāls, ka organismā radusies kāda veselības problēma un cilvēkam jāmeklē ārsta palīdzība. Vai sāpes "dod ziņu" arī par kāju vēnu saslimšanu?
– Atšķirībā no citām saslimšanām hroniska venoza mazspēja jeb vēnu varikoze parasti nesāp, tādēļ nereti cilvēks attopas vien tad, kad slimība jau ielaista un izveidojušās trofiskās čūlas. Diemžēl savā darbā joprojām saskaros ar šādām situācijām. Man ir bijuši pacienti, kam uz kājas izspiedušies tādi vēnu bumbuļi, kas redzami pat caur garajām biksēm, bet viņi saka – man tie netraucē. Kājas melnas, bet netraucē. Jo slimās vēnas nesāp līdz brīdim, kad jau izveidojusies čūla vai radušies trombi. Tad gan ir sāpes un, protams, pacients atnāk pie ārsta.

– Kā atpazīt hronisku venozu mazspēju, lai pacienti pie jums vērstos nevis novēloti, bet laikus?
– Vēnu varikoze ir simptomu kopums, kas ietver paplašinātas vēnas, smaguma un noguruma sajūtu kājās, tūsku, ādas izmaiņas un reizēm arī sāpes. Var būt arī tā, ka ar aci nav redzamas paplašinātas vēnas, tomēr visi citi simptomi pastāv. Tas liecina par iespējamu vēnu varikozi sākotnējā stadijā, ko var konstatēt tikai speciālists, veicot duplekssonogrāfijas izmeklējumu. Paplašinātās vēnas var parādīties tikai tālākajā slimības stadijā. Gadījumos, kad nav ar acīm redzamās varikozās vēnas, bet ir citi minētie simptomi, vēnas jāārstē, lai slimība neprogresētu.

– Jo hroniskas venozas mazspējas iemesls ir venozās asinsrites izmaiņas kājās...
– Jā, tādēļ ir mērķtiecīgi veikt izmeklējumu. Pirms ķeramies pie ārstēšanas, vienmēr nosakām iemeslu, kura dēļ sākusies saslimšana. Lielākoties vēnu problēmas ir dziļākos audu slāņos, un, ja gribam kvalitatīvi ārstēt, tad mums jāatrod cēlonis. Piemēram, jānoskaidro, vai trofisko čūlu rašanās iemesls uz kājām tiešām ir ielaista vēnu saslimšana, vai varbūt vainojama ateroskleroze, kad aizsprostotas artērijas, vai cukura diabēts vai vēl kāda cita kaite. Šādos gadījumos atšķirsies ārstēšana.
Ir cilvēki, kas pie mums vēršas tādēļ, ka viņiem nepatīk uz kājām redzamais zemādas vēnu zīmējums, tā saucamie zirnekļa tīkliņi. Ja ultrasonogrāfijā gūstam apstiprinājumu, ka tur tiešām nav nekā nopietnāka, tad to ārstējam kā kosmētisku problēmu.

– Vai ārsta praksē saskaraties arī ar pacientiem, kam savulaik vēnas operētas ar lieliem griezieniem un operācijas norisi nekontrolējot sonogrāfijā?
– Tiešām ir liela grupa pacientu, kuri nāk pie mums pēc neveiksmīgām ārstēšanām pagātnē, kad sonogrāfija netika pielietota vispār vai to izmantoja ārsts, kas pacientu izmeklēja, bet pēc tam ķirurgs saņēma aprakstu, kas tur redzams. Diemžēl Latvijā joprojām ir vietas, kur vēnas tiek šādi ārstētas. Protams, tas ir nedaudz lētāk, bet rezultāts ir ļoti slikts, jo tā ir spēle uz labu laimi. Ja ķirurgs neredz, ko īsti dara, tad ir tikai piecdesmit procentu varbūtība, ka izārstēs to, ko vajag. Procesu nekontrolējot ultrasonogrāfiski, bija gadījumi, kad vēnas vai nu netika pilnīgi izņemtas, vai notrūka kādi to gali, vai tika izņemtas nepareizās vēnas.

– Un kas pēc tam notiek ar šādiem pacientiem?
– Šādiem pacientiem esam spiesti noteikt diagnozi – neovarikoze. Tas nozīmē, ka pēc ķirurģiskās ārstēšanas pacientam atjaunojusies vēnu varikoze. Atšķirība tikai tā, ka iepriekš kāja nebija sagriezta un tajā nebija bumbuļu un saaugumu, kuru dēļ ir sāpes. Sonogrāfijā varam konstatēt tās vietas, kur vēnas norautas un kur – palikušas, kuras vēnas izoperētas un kuras ne, tātad līdz kurai vietai slimība izārstēta. Tālākā ārstēšana – slimās vēnas slēgšana – gan deviņdesmit procentos gadījumu vairs nav ķirurģiska, bet izmantojot skleroterapiju – medikamentozu metodi, kas ļoti labi palīdz gadījumos, kad iepriekš bijusi neveiksmīga ķirurģiska operācija.

– Tātad vēnu ārsta rīcībā ir gan modernākās izmeklēšanas metodes, gan visdažādākās ārstēšanas iespējas. Pacientam atliek vien atnākt pie ārsta, lai visu noskaidrotu.
– Neviens jau pats nevar pateikt, kas notiek vēnās. Jāatnāk pie vēnu daktera un jāveic duplekssonogrāfijas izmeklējums, kas ir neinvazīva procedūra, jo nekur nekas netiek durts, vienkārši ar zondi nobrauc pa kājas ādu, lai precīzi izmeklētu gan virspusējās, gan dziļās vēnas un noteiktu diagnozi.

– Tomēr vēlos jums pajautāt – vai nav tā, ka vēnu saslimšanu ārstēšana ar mūsdienīgām metodēm pieejama tikai rīdziniekiem, bet lauku cilvēkam, kas nevar pamest savu darbu, lai atbrauktu uz Rīgu, šādas iespējas nav.
– Tā noteikti nav. Mēs braucam pie pacientiem visā Latvijā un sniedzam savus pakalpojumus visdažādākajās Latvijas pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā, Saldū, Talsos, Bauskā, Tukumā, Madonā vai Jēkabpilī. Vienkārši pacientam jāpiezvana uz “Dr. Mauriņa Vēnu centra” reģistratūru un jāpierakstās uz ultrasonogrāfijas izmeklējumu un flebologa konsultāciju sev tuvākajā pilsētā.

Jautā droši:

Dr. Mauriņa Vēnu centrs
Flebomedika
Tālr. 67 610 217; 67 315 316

Dr.Mauriņa vēnu klīnika