Pavasara vēstnesis – alerģija. Kāpēc tā rodas un kā to mazināt
Lielākai daļai no mums pavasaris saistās ar sauli, siltu laiku un plaukstošiem pumpuriem. Tomēr ir cilvēki, kuriem pavasaris ir visai apgrūtinošs laiks gadā– gaisā esošo ziedputekšņu dēļ asaro acis, sākas iesnas un kņudinoša sajūta kaklā. Īsāk sakot, viens no pavasara vēstnešiem ir sezonālā alerģija, kas var izraisīt visai lielu diskomfortu. Kas tad ir pavasara alerģija, vai tā iedzimst, vai iegūstam to dzīves laikā un vai no tās var izvairīties? Uz šiem jautājumiem atbild Premium Medical alergoloģe un pulmonoloģe Dr. Līga Ciekure.
Kas izraisa pavasara alerģijas un kā tās izpaužas?
Alerģiskiem cilvēkiem ir vētraina reakcija uz kādu no apkārtējā gaisā esošajiem alergēniem. Pavasarī tie ir koku ziedputekšņi.
Lazdas un alkšņi ir pirmie alergēni, kas izraisa vai nu alerģiskas iesnas, kņudināšanu degunā vai aizliktu degunu. Var sākties alerģisks acu gļotādas iekaisums jeb konjunktivīts. Tas izpaužas kā graušanas sajūta acīs, nieze, apsārtums un acu asarošana. Izteiktu alerģiju gadījumos var būt arī klepus un bronhiālā astma vai spiedoša sajūta krūtīs.
Reizēm alerģiskās iesnas mēdz būt grūti atpazīstamas – šķiet, tā ir pavasara saaukstēšanās. Alerģiskas iesnas parasti nebeidzas tradicionālajās septiņās dienās un ir izteikti sezonālas gadu no gada. To ārstēšanā derīgāki būs pretalerģijas līdzekļi.
Kādreiz liekas, kas tās ir tikai alerģiskas iesnas, taču cilvēki, kam tās ir bijušas, ļoti labi sapratīs, ka dažreiz spiedošā sajūta galvā, galvas sāpes un deguna tecēšana var tik ļoti apgrūtināt dzīvi, ka ir jāņem slimības lapa, jo pašsajūta apgrūtina ikdienas darbu veikšanu.
Alerģiskiem cilvēkiem ir iespējamas krustotās reakcijas, kad ziedputekšņu alerģijas dēļ var būt reakcijas uz kauliņaugļiem. Piemēram, bērza ziedputekšņa dēļ ir iespējamas alerģijas pret sēklaugiem - āboliem, bumbieriem, vai burkāniem, kivi, tomātiem un pat seleriju. Paši pacienti parasti to nesaista ar ziedputekšņu alerģijām, taču mērķtiecīgi izjautājot kādreiz atklājas, ka pacients nevar ēst ābolus ar visu mizu, jo no tiem ir kņudināšana un diskomforts mutē vai tā saucamais orālās alerģijas sindroms.
Cik ilgi turpinās pavasara alerģijas?
Gadījumi mēdz būt ļoti dažādi, jo alergēnu ir ļoti daudz un potenciāli ir iespējams, ka alerģijas moka nepārtraukti visa gada garumā.
Pavasara alerģijas mēdz sākties pat tad, kad ārā vēl ir sniegs, bet pirmajā pavasara saulītē sāk ziedēt lazdas. Ja ir alerģija tikai pret koku ziedputekšņiem, tad vasarā tā pāriet. Taču dabā dažādi augi zied līdz pat septembrim un ir iespējamas alerģijas arī visu vasaru un rudens sākumā.
Aprīlī un maijā zied bērzi, papeles, gobas, oši, skābarži, egles, kastaņi, ozoli. Jūnijā jau ziedēs priedes un sāksies pļavu zāļu ziedēšanas sezona. Izpausmes alerģijai arī pļavu zāļu ziedēšanas laikā var būt līdzīgas, smagākos gadījumos var sākties elpas trūkuma lēkmes un spiedoša sajūta krūtīs. Augustā un septembrī zied ceļmallapas, nātres, balandas, skābenes un vērmeles.
Nereti cilvēki domā, ka viņiem ir alerģija pret papeļu pūkām, tomēr, jāteic, ka papeļu pūkas ir pārziedēšanas produkts. Tomēr pie alerģijas vainīgi ir tieši ziedputekšņi, kas veidojas pirms pūkām. Šajā laikā vainīgie varētu būt pļavu ziedu ziedputekšņi.
Kā mēs kļūstam par alerģiskiem cilvēkiem?
Alerģijas var būt gan iedzimtas, gan iegūtas dzīves laikā.
Viennozīmīgi, risks saslimt ar alerģiskām slimībām ir lielāks tad, ja kādam no vecākiem ir bijušas alerģijas izpausmes.
Otrs iemesls, kādēļ alerģijas attīstās ir saistīts ar apkārtējo vidi un uzturu, kuru lietojam ikdienā.
Par to, kāpēc vispār attīstās alerģijas, zinātnieki joprojām nopietni lauza šķēpus. Ir daļa mehānismu, kas jau ir atklāti un kā vaininieki tiek uzskatīti apkārtējās vides piesārņojums, jaunu materiālu un vielu ieviešana sadzīvē, piemēram, tapetes, mēbeles, grīdu segumi un tamlīdzīgas lietas.
Tāpat arī pārtika, ko ēdam, satur dažādas krāsvielas, biezinātājus, stabilizētājus un “e” burtiņus, kuru ietekme uz cilvēku vēl tiek pētīta un daļai cilvēku ir alerģijas arī uz pārtiku.
Vai alerģijas ir ārstējamas?
Jā, ārstēšanas metodes ir vairākas. Vieglāk ir ārstēt alerģijas, ja izraisītāju ir mazāk.
Tie, kurus moka alerģija pret koku ziedputekšņiem pašlaik var lietot antihistamīna jeb pretalerģijas tabletes, deguna aerosolus, acu pilienus un glikokortikoīdus, kas mazina alerģisku iekaisumu, iedarbojoties uz dažādiem mehānismiem. Taču tie apārstē alerģiju un mazina alerģijas simptomus – šķaudīšanu, acu asarošanu utml. Nakamajā sezonā alerģijas izpausmes atkal var atkārtoties. Cita iespēja ir specifiskā imūnterapija, ar kuras palīdzību ārstē alerģiju – citus gadus simptomi mazinās un pat izzūd. Šī ārstniecības metode darbojas pret konkrētu alerģijas izraisītāju. Tādēļ ar to vieglāk ārstēt alerģiju, kurai ir pēc iespējas mazāk izraisītāju. Ja tie ir tikai bērza ziedputekšņi, kas izraisa alerģiju, jāsaņem imūnterapija tieši pret tiem. Specifiskās imūnterapijas laikā organisms savā veidā tiek pieradināts pie konkrētā alergēna. Sākumā tas tiek ievadīts organismā mazās devās, bet pakāpeniski tās tiek paaugstinātas. Imūnterapija uzturošajās devās ir jāturpina vismaz 3 gadus. Ziedputekšņu gadījumā varētu būt, ka imūnterapija ir jālieto sešus mēnešus gadā, 3 gadus pēc kārtas, taču šo lietošanas shēmu nosaka ārsts individuāli.
Vai ir kādi praktiski ieteikumi, kā vēl mēs varētu mazināt pavasara ietekmi uz mūsu labsajūtu, bez tā, ka mēs dzeram pretalerģijas zāles?
1. Nēsāt cepuri: likt cepuri, pat ja ir silti – lai ziedputekšņi mazāk ieķeras matos un ir mazāka iespēja tos ienest mājās.
2. Skalot matus, atnākot mājās ar to pašu mērķi – mazināt ziedputekšņu daudzumu, ko mēs ienesam savās mājās.
3. Likt saulesbrilles, ne tikai saules UV staru dēļ, bet, lai mazinātu ziedputekšņu nokļūšanu acīs.
4. Virsdrēbes mājās labāk turēt atsevišķi no dzīvojamām telpām, vēlams, skapī.
5. Lai mazinātu iekštelpās esošo ziedputekšņu koncentrāciju, telpas vēdināt labāk pēc lietus – uzmanīties ar vēdināšanu, jo ziedputekšņi tadā veidā nokļūst telpās.
6. Braucot ar mašīnu, neturēt vaļā logus.
7. Sekot ziedēšanas sezonai, ja grib atpūsties pie dabas, tad labāk braukt pie jūras, kur ziedputekšņu koncentrācija ir mazāka.
8. Mājās izvairīties no caurvēja. Jāņem vērā, ka vējš pārnēsā ziedputekšņus 200km attālumā, kas nozīmē – pie mājas nav obligāti jāzied bērzam, lai būtu alerģija pret tā ziedputekšņiem.
Ieteikums pirms alergologa apmeklējuma:
Ja ir nepieciešams veikt ādas alerģiskos testus, 3-5 dienas pirms ārsta apmeklējuma nedrīkst lietot antihistamīnus, piemēram, Tavegīlu, Suprastīnu, Klaritīnu, Zirtex, Aerius, Xyzal, Opexa u.c., jo pretalerģijas medikamenti nomāc alerģiskās reakcijas un ādas testi neko neuzrādīs.
Savukārt veicot asins analīzes specifiskā imūnglobulīna E noteikšanai, antihistamīnu lietošanai nav būtiskas nozīmes – asins analīzes vienalga drīkst nodot, pat ja lieto pretalerģijas tabletes.
