Reģionos urologa bezmaksas konsultācijas saņēmuši vairāk nekā 700 vīriešu
Tuvojoties gada beigām, noslēdzas 2015. gada urologu bezmaksas vizītes reģionos. Kopš projekta sākuma, sadarbojoties Latvijas Urologu asociācijai, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai un MFD Veselības grupai, noritējuši 36 reģionālie izbraukumi visā Latvijā – kopumā bezmaksas konsultēti vairāk nekā 700 vīriešu. Izbraukuma vizītes jauniem pacientiem plānotas arī nākamgad.
Kā liecina „Slimību profilakses un kontroles centra” (SPKC) pētījuma dati, 2014.gadā no ielaista prostatas vēža Latvijā dzīvību zaudēja 409 vīrieši, tika diagnosticēti 1123 jauni prostatas audzēja gadījumi, no tiem vairāk nekā puse gadījumu ir konstatēti reģionos: Vidzemē 110, Kurzemē 216, Zemgalē 88 un Latgalē 188. Pavisam kopā šobrīd uzskaitē atrodas 7167 vīriešu, kuriem ir konstatēts prostatas audzējs. Ja šī slimība tiek atklāta savlaicīgi, to ir iespējams pilnībā izārstēt, tomēr 357 vīriešiem prostatas vēzis ir ticis atklāts III un IV stadijā – brīdī, kad slimību ārstēt ir daudz sarežģītāk.
Līdz šim urologi viesojušies tādās Latvijas pilsētas kā Limbaži, Balvi, Preiļi, Līvāni, Pļaviņas, Valka, Jēkabpils, Madona, Grobiņa, Irlava, Priekule un daudzās citās.
Par reālo situāciju, apstākļiem reģionos un salīdzinājumu ar Rīgas pacientiem, stāsta uroloģe Egita Deine – ārste, kura viesojusies astoņās Latvijas pilsētās un sniegusi vairāk nekā 160 bezmaksas konsultācijas. “Lauku cilvēki ir pieticīgāki un pacietīgāki – kamēr var ciest, tikmēr jau netraucē. Daudzu uztverē Rīga ir tāla un tas prasa piepūli un laiku, lai līdz tai nokļūtu. Turklāt ar vienu vizīti pie ārsta bieži vien ir par maz, lai atrisinātu problēmu, pacientiem trūkst uzņēmības. Turklāt reģionos ir arī vairāk maznodrošinātu cilvēku, lielāks bezdarbs, cilvēki nevēlas ieguldīt savā veselībā. Liela daļa veco cilvēku nevēlas apgrūtināt savus bērnus, mazbērnus, jo uzskata, ka viņu laiks ir svarīgāks, nekā pašu veselība – tāda savdabīga vecāka gadagājuma cilvēku uztvere, bet uroloģijā pacientu īpatsvars tomēr ir cilvēki gados. Ir arī tādi, kuriem piebrauc klāt, bet viņiem tāpat neko nevajag, ģimenes ārsts vai sieva pierunājusi atnākt. Šajos gadījumos lielākoties tāpat pozitīvs iznākums nav gaidāms, jo svarīgākais ir paša pacienta vēlme kaut ko darīt savas veselības labā. Gribētu aicināt jaunāko paaudzi biežāk atvēlēt laiku un iedziļināties savu vecāko ģimenes locekļu veselības stāvoklī un censties problēmu risināt kopā, izrādot savu atbalstu un palīdzību.”
Bieži ir dzirdēts, ka maksas vizīte pie urologa ir jāgaida pat līdz diviem mēnešiem – stereotipi vai Latvijas medicīnas realitāte? “Domāju, ka Latvijā urologu pietiek. Daudzi cilvēki nav informēti, ka urologs ir pieejams arī ārpus lielajiem Latvijas medicīnas centriem un lai nokļūtu līdz diagnozei, nav obligāti nepieciešams kāds šaura profila speciālists. Turklāt lielās rindas jau ir uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Daudzi mēģina ietaupīt uz savas veselības rēķina, joprojām cilvēkiem gados liekas, ka medicīna ir bezmaksas. Ļoti bieži nākas uzklausīt pensionāru bezpalīdzības stāvokli – naudas operācijai nav, arī valsts neapmaksā. Strādājuši visu dzīvi, bet pensija maza, bērnu nav vai tie dzīvo ārzemēs – palīdzēt nevar! Arī jauno, nestrādājošo (nodokļus nemaksājošo) cilvēku tiesības uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ir līdzvērtīgas tiem, kas godīgi nomaksā visus nodokļus – tas viss joprojām tiek izdalīts no viena maciņa. Ir pakalpojumi, kurus valsts neapmaksā vispār, bet cilvēki joprojām nāk un prasa par mistiskām rindām, kurās, kā runājot, varot pierakstīties. Speciālistu ir pietiekoši, bet nesakārtoti ir sociālie jautājumi un aprūpe – nespēj nokļūt, nav naudas, par ko apmaksāt un nopirkt. Zāles ir pieejamas, bet dārgas! Nesen mēģināju arī pierakstīt kādu savu pacientu ar salīdzinoši retu slimību kādā no lielākajiem Latvijas medicīnas centriem, kur kolēģiem ir lielāka pieredze. Lai operators paceltu tālruņa klausuli, pagāja vairāk nekā 30 minūtes! Vai var dusmoties uz pacientiem, kas neatzvana un neatceļ vizītes? Kā vecs cilvēks, kam mājās joprojām ir stacionārais telefons, spēj sagaidīt šo savienojumu ar reģistratūru? Speciālistu pietiek, trūkst organizētības un finansiālo līdzekļu,” ar savām pārdomām dalās Egita Deine.
“No audzēja rašanās izvairīties nav iespējams, var tikai regulāri veikt konkrētus izmeklējumus, lai ļaundabīgās saslimšanas būtu iespējams konstatēt laicīgi, kad iespējama to radikāla ārstēšana, kas pēc iespējas mazāk traucē pacienta dzīves kvalitātei,” stāsta Egita Deine. “Par prostatas vēzi runājot, vīriešiem pēc 50 gadu vecuma vajadzētu nodot PSA (prostatas specifiskais antigēns), urīna analīzi. Cilvēkiem arī bieži vien mānīgi liekas – ja nav sūdzību, viņiem nevarētu būt arī nekādas ļaundabīgas slimības. Tāpēc, ja ģimenes ārsts reiz ir saskatījis kādas izmaiņas pacienta analīzēs un norādījis uz speciālista vizītes nepieciešamību, to nevajadzētu atlikt, jo bieži vien ļaundabīgo slimību izraisītās sūdzības norāda jau uz slimības izplatītu stadiju, kad ārstēšana ir ierobežota, dārgāka un bieži vien neradikāla. Lai izvairītos no urīnpūšļa audzēja, jāizvairās no smēķēšanas. Ikviens pats var ik pa laikam aplūkot un aptaustīt savus ārējos dzimumorgānus, ja mana kādas neskaidras izmaiņas, iespējams, lietderīgi to atrādīt arī ārstam.”
Lai šo problēmu sabiedrībā aktualizētu līdz tai nepieciešamajam līmenim, Latvijas Urologu asociācija, Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācija un MFD Veselības grupa arī 2016. gadā turpinās iesākto veselības kampaņu reģionos un dosies izbraukumos uz lauku rajoniem, lai apgūtu pēc iespējas lielāku riska pacientu skaitu un izglītotu cilvēkus par prostatas vēža ārstniecības iespējām Latvijā.
