Rehabilitācija pēc ziemas traumām
Ziemas traumas – traumēti elkoņi, plīsušas ceļu locītavu priekšējās krusteniskās saites, stipri sasistas un arī lauztas rokas un kājas.
Traumatologs ir pirmais ar ko būtu jāsāk ārstēšanās, tālāk seko imobilizācija jeb ģipsis, ja tas nepieciešams. Sarežģītākos gadījumos tiek veiktas arī operācijas, kad kaulu stiprināšanai izmanto skrūves, stieples. Slēpotāju tik biežo traumu– ceļgalu krustenisko saišu pārrāvums– ir jāatjauno ar ķirurģisku iejaukšanos. Ja tas laikus un pareizi netiks ārstēts, tad pēc 5 – 10 gadiem traumētā vieta varētu traucēt pie kādām konkrētām kustībām un pozām.
Fizioterapeita padoms ir vajadzīgs, lai atjaunotu kustību funkcijas noteiktās ekstremitāšu locītavās un novērstu nepatīkamas komplikācijas.
Pirmais fizioterapeita padoms būtu : kad viena locītava ir ģipsī, pārējās locītavās ir jānodrošina kustība. Ja, piemēram, tā ir potīte, tad jāatceras, ka celis un gūža ir jākustina. To var darīt guļus stāvoklī. Ja plauksta vai elkonis ir traumēti, tad jākustina plecs, lai neizveidotos t.s. “iesaldētais plecs”.
Tiklīdz noņemts ģipsis pēc kontroles rentgena, ārstējošais ārsts novērtē stāvokli vai uzreiz var uzsākt rehabilitāciju. Ja ārstējošais ārsts nozīmē vizīti pie fizioterapeita, tātad nākamais solis – doties pie tā uz rehabilitāciju. Fizioterapeits konsultācijas laikā noskaidro – periodu kopš traumas brīža, cik pagājis laiks pēc ģipša noņemšanas, cik ilga bijusi imobilizācija, kā arī novērtē muskuļu spēku attiecību un to, cik pilnvērtīgs ir kustību apjoms traumētajā locītavā .
Ja traumētajā vietā vēl saglabājies pietūkums, tad pirmais – jāsamazina tūska. Kā viena no metodēm tiek piedāvāta magnētterapija (ja ir skrūves vai plāksnes – to nedrīkst veikt) vai aukstuma terapija. Bet nekādā gadījumā – siltuma terapija!
Otra metode tūskas mazināšanai pēc lūzumiem – limfodrenējošā masāža. Populāra metode, lai mazinātu tūsku, ir teipošana. Uzlīmējot teipu uz ķermeņa tūskainās daļas virzienā no proksimālā gala līdz distālajam galam, limfātiskā attece tiek stimulēta 24h diennaktī. Teips tiek uzlikts saskaņā ar limfvadu plūsmas anatomiju. Turklāt tas kļūst arī par starpšūnu šķidrumu vadītāju.
Kad tūska mazinājusies, fizioterapeiti novērtē arī to, kā sadzijuši rētaudi, ja pirms ģipša uzlikšanas bijusi ķirurģiska iejaukšanās. Ja rētaudu mobilitāte ir slikta (tie ir nekustīgi), tad var palīdzēt ultraskaņas procedūras, fonoforēzes procedūras.
Pats galvenais- pasīvo kustību izstrāde, ja traumētās locītavas vietā nenotiek kustības un nav nekādas mobilitātes locītavā. Pats cietušais ar katru seansu jau darbojas aktīvāk un drošāk. Ja lūzums ir bijis plaukstas locītvas apvidū, tad pirmās kustības tiek veiktas, kad plauksta ir nolikta uz galda un tad pamazām tā tiek slidināta pa kreisi, pa labi. Var arī ripināt bumbiņu.
Līdzīgi darbojas arī tad, kad lauzta bijusi potīte.
Nākamais solis – stabilitātes uzlabošana un līdzsvara uzlabošana, kad tiek stiprināti locītavai apkārtesošie muskuļi. Tiek novērsts muskuļu disbalanss– vienu muskuļu grupu stiepj, citus nostiprina.
Gaitas stereotipa uzlabošana, ja tas nepieciešams pēc apakšējo ekstremitāšu traumām. Rehabilitācijā pakāpeniski tiek iesaistīti trenažieri,– piemēram, velotrenažieris vai dabīgie– skrējiens pa smilšainu nogāzi– tādējādi trenējot stabilitāti un līdzsvaru ( pēc ceļa locītavas krusteniško saišu bojājuma).
Ja tā ir plaukstas locītava, tad kā papildus līdzekļus izmanto hanteles vai bumbiņas, vingrošanas elastīgo gumiju.
Ja pleca locītava- vingrošanas elastīgo gumiju un speciālo esplanderi.
Kad kustību apjoms ir uzlabojies un tūskas nav, tad kompleksā rehabilitācijā var sākt izmantot arī masāžu.
Krustenisko saišu bojājuma gadījumā ( ja tas nav pilnīgs plīsums un ārstējošais ārsts nav veicis operāciju) dažas dienas jāstaigā ar spiedošu pārsēju. Bet, ja ir tūska, tad – svarīgs ir miera stāvoklis un aukstas kompreses, locītava atrodas paceltā stāvoklī.
Pēc saišu traumām jāsāk rehabilitāciju pēc iespējas ātrāk, īpaši pievēršot uzmanību līdzsvara un stabilitātes treniņiem. Ja laikus neuzsāk fizioterapiju, ceļa locītavu kļūst aizvien grūtāk iztaisnot un var izveidoties komplikācijas.
Vismaz gadu pat pēc vieglākajām traumām, nemaz nerunājot par vaļējiem un komplicētiem lūzumiem, cietusī vieta sāp, smeldz, ir jutīga. Jo īpaši pirms lietaina laika, kad mainās atmosfēras spiediens.
Ļoti aktīvi darboties locītavām palīdz sargājošas elastīgās saites vai ortozes. Soļošana, nūjošana, garas pastaigas – tas viss ir atļauts pareizi dozētā daudzumā.
