Pieaugusi piederības sajūta savai pilsētai – rāda pētījums „Sabiedrības integrācija Rīgā 2017”
Pieaugusi piederības sajūta savai pilsētai, iedzīvotāji arvien biežāk tiešā veidā sazinās ar pašvaldības deputātiem un darbiniekiem, norādīti vēlamie komunikācijas kanāli, kuros iedzīvotāji iegūst informāciju – šīs un daudzas citas tendences atklājas nesen veiktajā pētījumā „Sabiedrības integrācija Rīgā 2017”.
Šis ir jau trešais pēdējos gados veiktais pētījums par sabiedrības integrācijas aspektiem Rīgā, iepriekšējie notika 2010. gadā un arī 2014. gadā. Pētījumu veica, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi un priekšstatus par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem Rīgā. Pētījuma rezultāti tiek ņemti vērā, izvērtējot sabiedrības integrācijas politikas īstenošanu pilsētā un plānojot turpmāko virzību, kā arī veidojot jauno Rīgas sabiedrības integrācijas programmu 2018. - 2023. gadam un tās īstenošanas rīcības plānu. Pētījumu pēc Rīgas pašvaldības pasūtījuma veica pētījumu kompānija „Kantar TNS”, aptaujājot 800 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Rīdzinieki aizvien biežāk norāda, ka jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi vai pilsētas mikrorajonu. Veiktajā aptaujā iezīmējas pozitīva tendence (kāpums par 10 procenta punktiem, jo 2010. gadā to norādīja 53% respondentu, bet 2017. gadā jau 63%). Jāatzīmē, ka piederība apkaimei ir viens no salīdzinoši biežāk nosauktajiem iemesliem, kāpēc iedzīvotāji jūtas piederīgi pilsētai kopumā. Aptauja atklāj, ka absolūtais vairākums vai 81 % rīdzinieku jūtas cieši saistīti ar Rīgu.
Pētījumā iezīmējas arī tendence, ka izpratne par tiesībām attiecībā pret valsi, savu pilsētu, salīdzinot ar visu pētījuma periodu kopš 2010. gada saglabājusies vienlīdz augsta, taču kopumā pieaugusi rīdzinieku izpratne par saviem pienākumiem – jāciena valsts simbolika, jāievēro likumi, jāmaksā nodokļi un u.c.
Aptauja atklāj arī pilsoniskās līdzdalības kāpumu. Būtiski pieaudzis to rīdzinieku īpatsvars, kuri norāda, ka ir iesaistījušies kādos vienreiz notiekošos pasākumos sabiedrības labā, piemēram, vides sakopšanas talkā, kā arī to, ka pieaug rīdzinieku iesaiste brīvprātīgajā darbā. Tajā pat laikā iesaiste nevalstiskajās organizācijās ir saglabājusies iepriekšējo pētījumu periodu līmenī.
Pētījums iezīmē tendenci, ka Rīgas iedzīvotāji arvien biežāk tiešā veidā sazinās ar pašvaldības deputātiem un darbiniekiem. Turklāt aptauja atklāj, ka rīdzinieki šobrīd informāciju par pašvaldību visbiežāk saņem no radiem, draugiem, paziņām, savukārt kā komunikācijas kanāli, kuros vēlētos saņemt informāciju no pašvaldības, ir minēti interneta portāli, sociālie tīkli un televīzija.
Ar pētījumu „Sabiedrības integrācija Rīgā 2017” var iepazīties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta tīmekļa vietnē www.iksd.riga.lv sadaļā „Aktuāli”, kā arī pielikumā.
