Par vērtībām, kas patiesībā ir nevērtīgas
...Reiz sengrieķu filozofs Diogēns sēdējis ceļa malā un ēdis vienkāršu putru. Klāt pienācis augsts ierēdnis un teicis: “Redzi, Diogēn, ja tu būtu iemācījies kā mēs, pārējie piespēlēt karalim, tad tev nebūtu jādzīvo tikai no putras vien”. Diogēns, pat nepaceļot acis uz runātāju, atbildējis: “Ja tu, cilvēk, esi iemācījies iztikt ar putru, tad tev vairs nav jāpiespēlē karalim.” ...
Iemācieties būt apmierināti ar SAVU dzīvi, un priecāties par visu kas ir- un nekas vairāk tev nebūs vajadzīgs...
Nesen pārsteidzu savu dzīvokļa saimnieku, kurš izteica vēlēšanos apdrošināt dzīvokli- teicu, ka mani neuztrauc dzīvokļa uzlaušana un apdrošināšanās pret zādzībām jo...man tā ir pilnīgi vienaldzīga.
Vēlāk padomāju, kāpēc tā atbildēju un kur radusies šī sajūta...
Pieķeršanās lietām, cilvēkiem, mājām...
Savā dzīvē esmu tik daudz cilvēkus/ dzīvniekus mīlējusi un zaudējusi, man ir nozagtas milzum daudz lietas, un veselu kaudzi no tām (piemēram- vājais punkts lietussargi)- esmu vienkārši pazaudējusi... Un ja pat man būtu apzagts tas dzīvoklis... Tās ir tikai lietas. Maksā tas viss kaut ko vai nemaksā - bet bez tā visa var iztikt.
Un nav man zelta un briljantu, un nav man nekā, bez kā es nevarētu dzīvot, ja man pašai viss ir kārtībā.
Protams, man patīk tās lietas, kas pieder, citādi jau viņu man nebūtu- bet lielā krīze tomēr iemācīja saprast- cik tomēr tas viss ir bezvērtīgs brīdī, kad ''naudas nav'', bet tev par to visu ir jāmaksā... džipi, līzingi, kredīti, parādi... Paldies. Vēlreiz iekāpt tajā pašā grāvī? Nekādas vēlēšanās!
Un tagad es varu nepielišķoties karaļiem- un ēst savu garšīgo putru- un mani nevar ietekmēt. Jo manī nav nekāda ''kārdinājuma''- jo man ir viss, ko man vajag. Un ja arī nebūs- un ja viss tiks ''nozagts''... Tad nebūs.
Tās ir tikai lietas. Tātad tās kādam bija vajadzīgas vairāk nekā man...
Bet es baudu dzīvi un priecājos par to, kas man šobrīd ir. Jo tikai tam ir nozīme. Par cilvēkiem, kas ir apkārt, un man ir prieks, ka viņi ir, un man ir prieks, ja viņiem iet labi. un ja viņiem neiet labi- es vēlos viņiem palīdzēt.
Tikai to dzīšanos pēc bezjēdzīgām lietām, kuras padara tevi atkarīgu no ''piespēlēšanas karalim''- tā nav brīvība...
Bet es esmu brīva. Un lepojos ar to. Varu teikt ko gribu, iet kur gribu, darīt ko gribu. Jo esmu brīva sirdī un domās. Un man nav karaļa. Karaļi ir mani draugi, un es neko no viņiem neprasu. Es ar viņiem parasti dzeru tēju...
Autore: Zaja
[+] [-]
Izlasījis, ka tomēr Zaja, nomierinājos. Un vispār, Mārč, neesmu Tev vēl novēlējis veiksmīgi raibo kazas gadu! Tā turēt, epadomu kapteini!