Vārdi ir tikai ceļrāži.

- Neuztver savas domas pārāk nopietni.
- Cik gan viegli cilvēki iekrīt savu iedomu cietumos.
- Visu veidu aizspriedumi netieši norāda, ka tu esi pieķēries domājošam prātam. Tas nozīmē, ka tu redzi nevis otru cilvēku, bet tikai savu priekšstatu par viņu. Cita cilvēka esības samazināšana līdz priekšstatam jau ir vardarbības izpausme.
- Kas atliks no bailēm un prasībām, kas saistītas ar tavu sarežģīto dzīves situāciju, kas ik dienas paņem lielāko daļu no tavas uzmanības? Svītra - vienu vai divus centimetrus gara domuzīme uz tava kapakmens starp dzimšanas un nāves datumiem.
- Šis viens mirklis - Tagadne - ir vienīgais, no kā nekad nevar aizbēgt, vienīgā tavas dzīves pastāvīgā vērtība. Lai notiktu kas notikdams, lai cik krasi tava dzīve mainītos, par vienu tu vari būt drošs - vienmēr ir Tagadne.
- Dzīves dalīšana pagātnē, tagadnē un nākotnē ir prāta radīta un pilnīgi maldīga. Pagātne un nākotne ir domu veidoli, prāta abstrakcijas. Pagātni var atcerēties tikai tagadnē. Tas, ko tu atceries, notika Tagadnē, un tu to atceries tagad. Nākotne, tai pienākot, ir Tagadne. Tātad - vienīgais, kas ir īsts, vienīgais, kas ir pastāvīgs - ir Tagadne.
- Nav atsevišķu lietu vai notikumu. Zem redzamās virskārtas viss ir saistīts, viss ir daļa no Visuma pilnības, kas radījusi veidolu, kādā redzam šo mirkli.
- Es neesmu savas domas, emocijas, sajūtas un sava pieredze. Es neesmu savas dzīves saturs. Es esmu Dzīve. Es esmu vieta, kur tas viss norisinās. Es esmu apziņa. Es esmu Tagadne. Es Esmu!
- Vai es saku:"Baudi šo mirkli. Esi laimīgs"? Nē. Ļauj mirklim būt šādam. Ar to pietiek.
- Mēs esam aizmirsuši to, ka akmeņi, augi un dzīvnieki joprojām zina. Mēs esam aizmirsuši, ka būt - būt klusiem, būt pašiem, būt tur, kur ir dzīve. Šeit un Tagad.
- Ir brīnišķīgi būt attiecībās, kas stāv pāri vēlmēm un bailēm. Mīlestība neko nevēlas un ne no kā nebaidās.
- Nevienas attiecības nevar plaukt bez plašuma sajūtas, kas rodas kopā ar klusumu.
- Vērīgāk ieskatoties, tu atklāsi, ka pūstošais stumbrs un trūdošās lapas ne tikai rada jaunu dzīvību, bet arī paši ir dzīvības pilni. Darbojas mikroorganismi. Pārkārtojas molekulas. Tātad nekur nav nāves. Dzīvība tikai nomaina veidolu. Ko tu vari no tā mācīties?
- Nāve nav dzīvības pretstats. Dzīvībai nav pretstata. Nāves pretstats ir dzimšana. Dzīvība ir mūžīga.
- Līdz ar klusumu nāk svētība - miers.
- Tas nozīmē - viss, kas ir, nevar būt citādi.
- Daudz ciešanu, daudz nelaimes sajūtu rodas pieņemot katru prātā ienākuso domu par patiesību. Apstākļi nepadara tevi nelaimīgu. Tie var nodarīt tev fiziskas sāpes, bet nevar padarīt tevi nelaimīgu. Nelaimīgu tevi padara tavas domas. Paša pieņēmumi un stāsti padara tevi nelaimīgu.
- Kaut kā nosaukšana par sliktu izraisa emocionālu noslēgšanos sevī. Ļaujot tam būt, nenosaucot to, tev pēkšņi ir pieejams milzu spēks.
- Noslēgšanās liedz tev šo spēku - dzīvības spēku.
- Nepretojies ļaunumam - viena no augstākajām cilvēciskajām patiesībām.
- Dialogs
"Pieņem to, kas ir"
"Es patiešām nevaru. Un tas mani kaitina un sadusmo."
"Tad pieņem to, kas ir."
"Pieņemt, ka es nevaru pieņemt?"
"Jā. Pieņem to, ka nevari pieņemt. Ļaujies tam, ka nevari ļauties. Tad redzēsi, kas notiek."
- Tas, kas šķietami izslēdz jebkādas nemateriālas telpas klātbūtni dzīvē, caur ļaušanos kļūst par vārtiem uz šo telpu.
- Nākamais pakāpiens cilvēka evolūcijā ir iziet no domu robežām. Tas ir steidzams uzdevums. Nevis vispār nedomāt, bet gan nepieķerties domām pilnībā, nebūt to pakļautībā.
- Domāšanas straumei ir milzīga inerce, kas var viegli aizvilkt tevi līdzi. Ikkatra doma grib būt vissvarīgākā. Tā vēlas paņemt visu tavu uzmanību.
- Lūk, jauns garīgs vingrinājums - neuztver savas domas pārāk nopietni!

/Ekharta Tolles grāmata "Klusums runā"/