Kvalitatīva malka. Padomi, kādu malku izvēlēties
Ziema vairs nav aiz kalniem un pēdējais laiks sākt domāt par malkas iegādi. Bet kādu malku izvēlēties, lai ziemā būtu silti? Malka kā kurināmā veids ir viens no senākajiem, populārākajiem un ekoloģiski nekaitīgākajiem uz planētas līdz pat šai dienai.
Malka mēdz būt dažāda, ar savu raksturu, tāpat kā cilvēki. Lielākoties malkai izmanto lapu koku sugas, bet var izmantot arī skujkokus – priedi un egli. Palūkosim, kādu tad malku iegādāties.
Visstiprākā malka ir no ozola un oša koka, bet laba siltumietilpība ir arī bērzam, ievai, kļavai. Egle un priede degot sprakšķ un, ja kamīnam nav aizsargstikla, tad ir ļoti jāuzmanās, lai no tā neizlektu kāds ogles gabals, tā bojājot arī grīdu ap kamīnu.
Visi zina, ka vislabāk deg sausa malka, taču jāatceras, ka, ja malka būs pārāk sausa, tad ātri izdegs. Tāpēc ideālā variantā malkai jāsatur aptuveni 20-25% mitruma. Taču arī slapja malka grūti aizdedzināma un slikti atdod siltumu, kā arī dūmvadā veido kondensātu.
Ja mājās ir krāsns apkure, tad vislabāk izvēlēties sausu malku no ozola, oša un apses. Bērza malka ir laba, bet veido vairāk sodrēju un pelnu. Ideālā variantā vajadzētu kurināt ar 80% bērzu malku un 20% apses malku. Apses malka ļoti labi tīra dūmvadu. Kļava, osis un ozols deg ar vienmērīgu liesmu un veido ogles, kas vēl ilgi kvēlo un izdala siltumu. Bērza malka deg arī mitrāka. Malkas pagalēm nevajadzētu būt pārāk smalki saskaldītām.
Apkurei vislabāk izmantot malku, kas sagatavota iepriekšējā ziemā un pa vasaru labi izžuvusi. Malku vislabāk izmantot 2-3 gadu laikā. Tad tā atdod visvairāk siltuma.
Nav ieteicams malku glabāt pagrabā bez ventilācijas vai apklātu ar plēvi, jo tā var sākt pelēt. Vislabāk malka žūst un glabājas caurvējā, šķūnī, pagrabā ar labu ventilāciju.
Malkas siltumatdeve ir atkarīga no koka sugas, mitruma un vietas, kur koks audzis. Sausa kvalitatīva malka izdala mazāk darvas, uztur augstāku temperatūru degšanas laikā, tātad atdod vairāk siltuma un līdz ar to ir daudz ekonomiskāka kurināšanas procesā. Lai to sasniegtu, malku sāk gādāt iepriekšējā ziemā, tad žāvēta vasarā, bet rudenī likta glabāšanai, lai kurinātu ziemā.
Salīdzinājumam: 1 kg sausas malkas izdala aptuveni 4-5 kcal siltuma, bet tikpat daudz malkas ar 60% mitrumu izdala tikai 1,5 kcal siltuma, tātad, lai uzturētu tādu pat siltumu vajadzēs līdz pat 3 reizēm vairāk malkas. Jāatceras, ka dažādu sugu koku masa daudz neatšķiras, bet izdalītais siltuma daudzums gan. Par kvalitatīvākajām uzskata ozolu, osi, bērzu, apsi, priedi.
Malkas kurēšanās ilgums ir atkarīgs no malkas lieluma un kurināšanas režīma – maksimālais vai ilgdegšanas režīms. Tie atkarīgi no skursteņa noregulētās vilkmes.
Kādu malku izvēlēties?
Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, jo katrai malkai ir savi plusi un mīnusi. Kas no tā ir svarīgāks, jizvēlas katram pašam.
Grilam labāk izvēlēties augļu koku malku,kas daudz dūmo, tad grilētie produkti izdodas daudz gardāki un aromātiskāki.
Liepas malka ieteicama pirtīm. Tā dod pietiekošu siltumu un labu aromātu.
Bērza malka cenas ziņā ir lētāka par ozola malku, bet siltuma atdeves ziņā daudz neatpaliek, tādēļ ir universāla malka. Darva no bērza malkas ir ar patīkamu, dziedējošu aromātu, un kuroties dezinficē pirts telpas, taču piekvēpina dūmvadu. Bērza malka labi kurās pat ļoti mitra. Bērza malku viegli aizdedzināt, un tā deg ar ilgu, vienmērīgu liesmu un nedzirksteļo. Sausa bērza malka sadegot izdala siltumu par 25% vairāk kā apses malka un 15% vairāk nekā priedes malka.
Apses un alkšņa malka tīra dūmvadu pēc malkas, ar kuru dūmvads aizkvēpis. Apses malku ir grūti iekurināt. Krāsni ieteicams iekurināt ar citu malku, un pēc tam pielikt apses malku. Tā pietiekoši ilgi deg, un ilgi turas karstums. Alksnis labi der pirtīm, lai sasniegtu maksimālo karstumu, jo degot dod lielu karstumu un gandrīz nedūmo. Alkšņa malka ātri izžūst, un pat pēc trīs gadiem saglabājas specifiskais aromāts.
Nekas labāks par ozola malku kamīnam nav izdomāts, bet ozola malka ir dārga un malkai vislabāk der tieši vidēja vecuma koki.
Priede un egle veido ļoti lielu darvas un sodrēju daudzumu, kā arī degot dzirksteļo, taču aromāts, kas izdalās, degot skuju kokiem, atsver šīs nepilnības. Kurinot skujkokus kamīnā, jāpievērš pastiprināta uzmanība ugunsdrošībai.
Cik daudz malkas pirkt?
Tā kā katrai apkures iekārtai atkarībā no tās vecuma ir atšķirīga darba efektivitāte, nevar viennozīmīgi pateikt, cik steru vai kubikmetru malkas ir nepieciešams, lai pārlaistu ziemu siltumā. Var rēķināt, ka 2–3 istabu dzīvoklī ar vecu krāsni ziemas laikā izkurina vidēji 5 līdz 7 sterus malkas. Ja malka nepieciešama kamīna kurināšanai, der zināt, ka kamīns ar vienu un to pašu malkas daudzumu var degt gan 3, gan 4, gan 8 stundas, atkarībā no degšanas režīma un kurtuves klasifikācijas.
Lai aprēķinātu, cik kurināmā jāizlieto gadā, var izmantot formulu: 0,03 m³ malkas uz 1 m³ apsildāmās telpas. Piemēram, ja dzīvojamās telpas platība ir 100 m² un griestu augstums ir 3 m, tad telpas kubatūru sareizinot ar 0,03, iegūsim 9. Tātad šīs telpas apsildei nepieciešami 9 m³ malkas gadā.
Raksts tapis sadarbībā ar SIA Loggers
Kvalitatīva malka ar piegādi pa Rīgu rīgas raj.
Lāčplēša 104-16, Rīga, LV-1003, Latvia
28612000,
malkastirgus@inbox.lv
loggers.mebeles@gmail.com
