Kādu suni izvēlēties? Iepazīsimies- šeltijs

Šeltija dzimtene ir Šetlandes salas. Turienes skarbais klimats acīmredzot ietekmējis suņa augšanu, jo Šetlandes salās arī vairākām citām dzīvnieku sugām laika gaitā izveidojies samazināts variants (piemēram, Šetlandes poniji).

Pēc sava pamatuzdevuma šetlijs ir ganu suns, gluži tāpat kā kollijs. Arī suņa uzvedība un raksturs norāda, ka abas šķirnes ir tuvas radniecības. Šeltiji ir ļoti izturīgi un labi izmantojami, taču skaistā izskata un nelielā auguma dēļ tie arvien vairāk iemanto popularitāti kā dekoratīvie suņi. Suņi var būt rudas nokrāsas, pelēki zilganas krāsas ar marmora krāsas lāsumiem un nelieliem melnumiņiem, kā arī triju krāsu.

Vispār šeltijs ir brīnišķīgs suns, kas labi padodas dresūrai, labprāt mācās un ir ļoti paklausīgs savam saimniekam. Viņam visu samērā viegli iemācīt. Galvenais,apmācot suni, saimnieks nedrīkst būt neiecietīgs un dusmīgs; viss jādara ar mīlestību. Šeltijs labprāt saņem uzslavas no saimnieka un pat gaida tās; viņš cenšas izpildīt visas saimnieka vēlmes.

Šeltijs ir maigas dabas, draudzīgs, temperamentīgs suns, kam nepieciešams daudz kustēties un riet. Tieši tāpēc viņam labāk būtu dzīvot lauku sētā vai privātmājā, kur ir iespēja izskrieties. Protams, šeltiju var turēt arī dzīvoklī, taču tādā gadījumā jāpavada ļoti daudz laika ar suni laukā. Šeltijs nevar bez garām pastaigām dabā un svaiga gaisa.

Vēl viens mīnuss šeltija turēšanai dzīvoklī ir tā skaļā uzvedība. Sunim ļoti patīk riet un to viņš dara labprāt un bieži. Diez vai šāda uzvedība varētu patikt nervozoem cilvēkiem, tāpēc šeltiju par savu draugu var iegādāties tikai līdzvaroti un mierīgi cilvēki, tādi, kam patīk garākas pastaigas vai aktivitātes svaigā gaisā.

Suns ļoti labi saprotas ar bērniem, labprāt ar viņiem rotaļājas; tāpat arī vienlīdz labi sadzīvo ar citiem dzīvniekiem un suņiem, ja tādi ģimenē ir.
Ļoti labprāt piedalās sacensībās; tā ātrums, veiklība, apķērība un sacensību gars palīdz sunim uzrādīt labus rezultātus.

Šo suni nekādā gadījumā nedrīkst turēt piesietu ķēdē.